Mītu par Latvijas zaļās bagātības izniekošanu uztur statistikas kļūda

© F64 Photo Agency

Pētot Latvijas kokrūpniecības eksportu uz Ķīnu, nozares federācija noskaidrojusi, ka mītu par Latvijas zaļās bagātības izniekošanu pie dzīvības uztur statistikas kļūda. Izrādās, ka zāģbaļķu eksports ir gandrīz uz pusi mazāks, nekā uzrāda Centrālā statistikas pārvalde, un tas nozīmē, ka Latvija ne tikai cērt un pārdod, bet arī ražo koksnes produktus, radot pievienoto vērtību.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka nozīmīgā kļūda atklāta pavisam nejauši: «Sākām iedziļināties eksportā uz Ķīnu, un mums pašiem tas bija pārsteigums.» Reālais zāģbaļķu eksporta apjoms šogad ir par 47% mazāks, nekā to uzrāda statistika. Absolūtos skaitļos tie ir nevis 304 000, bet 180 000 kubikmetru astoņos mēnešos.

«No Latvijas tautsaimniecības viedokļa tā ir ļoti laba ziņa. Mēs neizvedam ārā to, ko iespējams pārstrādāt. Neizvedam baļķus bez pievienotās vērtības,» secina K. Klauss.

Kļūme statistiķu tabulās radusies galvenokārt pašu nozares uzņēmēju dēļ. Ierakstot papīrmalku zem atslēgas vārda visādi, nevis pārējie, baļķu tievgaļi tiek iegrāmatoti kā baļķi. K. Klauss pieļauj, ka līdzīga kļūda varētu būt pieļauta arī citus gadus, tādējādi uzturot mītu, ka kokrūpniecība tikai iznieko vērtīgo izejvielu un ka Latvija ir spiesta eksportēt baļķus, bet pēc tam atpērk tos no ārzemēm, jau pārtaisītus mēbelēs, celtniecības platēs utt.

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins atzīst, ka liela daļa sabiedrības patiesi tic, ka no Latvijas tiek izvesti tikai baļķi un dēļi. Meža vedējus, kas dodas uz ostām, nevar nepamanīt. Savukārt pārstrādātā koksne tiek vesta slēgtos autofurgonos, un uz to sāniem nav rakstīts – koksnes produkts ar augstu pievienoto vērtību.

A. Domkins, vērtējot situāciju kokrūpniecībā, uzsver, ka Latvijas problēma nav ražošanā: «Mēs nevis neražojam, bet nelietojam.» Kamēr citviet Eiropā valsts iepirkumos bez problēmām raksta, ka ēkai, piemēram, obligāti jābūt koka logiem, Latvija sava zaļā zelta lobēšanā ir kūtra. Tāpēc arī koks – gan neapstrādāts, gan apstrādāts – dodas uz ārzemēm, taču uz vietas produkcijas paliek mazāk, nekā pašai nozarei labpatiktu. To, ka koks pašu mājās netiek pienācīgi novērtēts, profesors ilustrē ar piemēru no Lielbritānijas. Pagājušajā mēnesī Londonā ir pabeigta pasaulē lielākās koka dzīvojamās ēkas būvniecība. Deviņi stāvi ar apartamentiem augšā un veikaliem ielas līmenī būvēti no koka. BBC norāda, ka drīzumā koks Anglijā varētu aizvietot konservatīvo dzelzsbetonu un metālu – pat neraugoties uz to, ka valstī ir salīdzinoši maz mežu un trūkst arī koka būvniecības tradīciju.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais