Valdības koalīciju veidojošo visu piecu frakciju deputāti ir gatavi turpināt darbu kopā, šodien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Partijas "KPV LV" valde atsaukusi parakstu no koalīcijas līguma, taču "KPV LV" Saeimas frakcijas vadībā šo paziņojumu neatbalsta, norādot, ka tāda lēmuma pieņemšana nav valdes kompetencē.
Koalīcijai "jābeidz māžoties" un veselības ministra amatā jāaicina profesionālis, kuram uzticas mediķi, izteicās partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs.
Valdošā vara 2020.gadā Covid-19 krīzes aizsegā pieņēma daudzus politiski riskantus lēmumus, vērtējot politiskās norises aizvadītajā gadā, sacīja sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.
Turpinoties Covid-19 izraisītajām problēmām, valdību veidojošās koalīcijas kuģī bez veselības ministres Ilzes Viņķeles veikuma neapmierinošā vērtējuma no premjerministra Krišjāņa Kariņa puses parādījusies vēl viena plaisa. KPV LV un tās stūrētā Ekonomikas ministrija ceļ iebildumus par it kā valdības vienprātībā pieņemto lēmumu ierobežot sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību.
Saeimai sākot darbu pie nākamā gada budžeta un uzkarstot Covid-19 krīzei, karstākas kļūst arī baumas par Veselības ministrijas neapmierinošā snieguma sērgas ierobežošanā radītām domstarpībām starp premjerministru Krišjāni Kariņu un “Attīstībai/Par!”. Mēļo arī par K. Kariņa pēcteci, kurš būšot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Pēdējā pārstāvētais politiskais spēks to gan kategoriski noraida.
Jaunā Rīgas domes koalīcija ir apņēmusies Satiksmes departamentā veidot jaunu nodaļu veloinfrastruktūras jautājumu risināšanai. Tāpat topošā Rīgas domes vadība ir apņēmusies divu gadu laikā nodrošināt "pilnīgu pirmsskolas izglītības pieejamību galvaspilsētā", liecina galvaspilsētas domes jaunās koalīcijas šodien parakstītais Rīcības plāns.
Saeima šodien noraidīja deputāta Ivara Zariņa (S) un citu "Saskaņas" parlamentāriešu rosinājumu, kas paredzēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju būtu jāvada kādam no komisijas izveidošanas iniciatoriem.
Valdību veidojošo partiju starpā ir domstarpības un pat konflikti, taču patlaban prognozēt valdības krišanu nav pamata, norāda nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Vēl pavisam nesen KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro izpelnījās koalīcijas partneru nopēlumu par to, ka, apejot valdību veidojošo partiju sanāksmi, Saeimā iesniedzis likumprojektu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes virskompensācijas atcelšanu. Nu koalīcijas sadarbības līgumam priekšvēlēšanu gaisotnē uzšķaudījusi arī Jaunā konservatīvā partija – tā, apejot koalīciju, iesniegusi lēmumprojektu par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības apturēšanu, kuru neatbalsta neviens cits koalīcijas partneris.
Neskatoties uz Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dažkārt pausto kritiku valdības koalīcijas partneriem, JKP līderis un tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka cita koalīcija patlaban nav iespējama.
Koalīcija atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu" un otrdien gaidāmajā valdības sēdē to, visticamāk, arī atbalstīs, šodien pēc sadarbības padomes sēde sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un partijas "KPV LV" konflikts nenāk par labu valdības stabilitātei, pārliecināts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līderis Raivis Dzintars.
Partijai "KPV LV" no frakcijas izslēdzot divus deputātus, koalīcija netiek vājināta, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Koalīcijas partneri apņēmušies parakstīt partiju apvienības "Jaunā vienotība" sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņamamību, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes atzina politiķi.
Kopš nogurdinošā budžeta veidošanas un pieņemšanas procesa, kurā koalīciju veidojošās partijas bija tik cieši saliedējušās, ka starp tās rindām iespraukties kādam opozīcijas priekšlikumam bija teju neiespējami, pagājušas tikai divas nedēļas, un tā vien šķiet, ka budžetam veltītais pamiers lauzts un partneri atsākuši pārbaudīt ne tikai savas, bet arī valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pacietības robežas. Šādu rīcību nosaka gan parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu veidojošā situācija, gan vēlme pozicionēties vēlētāja priekšā.