Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ar saukli par Krievijas impērijas varenības atjaunošanu, galu galā varētu ieiet vēsturē kā politiķis, kurš Krieviju pārvērta par Ķīnas ekonomisko vasali - šādu viedokli laikrakstā “The Hill” pauda Deivids Kiričenko, britu domnīcas “Henry Jackson Society” pētnieks.
Putina vizīte Ķīnā nedeva izrāvienu projekta "Sibīrijas spēks 2" jautājumā: galvenie jautājumi par cauruļvadu joprojām nav atrisināti, un Ķīna ir izrādījusi mazu interesi, raksta “Reuters”.
Ķīnas krasta apsardze apgalvo, ka tā pirmo reizi iekļuvusi Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņos kā daļa no kopīgas patruļas ar Krieviju, kas ir pēdējā zīme par abu valstu pastiprinātu koordināciju reģionā, kurā Pekina jau sen ir vēlējusies paplašināt savu ietekmi, raksta “CNN”.
Militārā sadarbība starp Krievijas Federāciju un Ķīnu ir dziļāka, nekā tiek uzskatīts - ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels apgalvo, ka Pekina sniedz "ļoti nozīmīgu" palīdzību Maskavai tās agresijā pret Ukrainu, raksta “Politico”.
Sākoties pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā, Ķīnas eksperti baidījās, ka šis karš kaitēs Ķīnai un pašai Krievijas Federācijai. Galu galā viņu prognozes piepildījās, taču tagad Ķīnā visi izliekas, ka Krievijai un Ķīnai no kara Ukrainā bijis tikai ieguvums, raksta “Foreign Affairs”.
Krievija neizbēgami cietīs sakāvi Ukrainā, neskatoties uz tās pašreizējām priekšrocībām - par to liecina vairāki fundamentāli faktori, saka Pekinas Universitātes profesors un eksperts Fen Jujuns, raksta izdevums The Economist.