Ķīna varētu uzsākt ofensīvas darbības caur Kazahstānu, kas var izraisīt uzbrukumus Rietumsibīrijai un pat Urāliem, raksta "Financial Times".
Nopludināti militārie dokumenti, kuros Maskava simulē Ķīnas iebrukumu, ir atklājuši Krievijas ilgstošās bailes no Ķīnas. Papildus tam, ka tie sniedz nepieredzētu informāciju par Krievijas kodoldoktrīnu, tie sīki apraksta vairākus gadus ilgās mācības, lai sagatavotos iespējamam Ķīnas iebrukumam, uzsverot militārās vadības šaubas par Pekinas rīcību.
Lai arī Ķīnas un Krievijas kara iespējamība šodien var šķist tāla, scenāriji sniedz detalizētu ieskatu Maskavas militārpersonu aizdomās par draudiem no Ķīnas, kā arī taktiku, ko tā izmantotu, lai cīnītos pret militāro konfliktu Ukrainā.
Vienā kara spēles scenārijā Ķīna maksā viltus protestētājiem, lai tie saduras ar policiju Krievijas Tālajos Austrumos, un pēc tam nosūta diversantus, lai tie slepeni uzbruktu Krievijas drošības infrastruktūrai. Spriedzei sasniedzot augstāko temperatūru, Ķīna pastiprina aizsardzības ražošanu un izvieto militārās vienības uz robežas, apsūdzot Krieviju "genocīdā".
Tieši tā pati Krievija veica Ukrainas teritoriju okupāciju. Viens no 2014. gada mācību scenārijiem paredzēja, ka attiecības pāraug konfliktā pēc "jaunās nacionālistu līderu paaudzes" nākšanas pie varas Dasīnijā, kas ir izdomāts nosaukums valstij ar precīzu Ķīnas ģeogrāfiju. Sākotnēji tiek ziņots, ka Dasīnija cenšas padziļināt attiecības ar Ziemeļu federāciju, kas ir Krievijas pseidonīms. Taču dziļi ciniskie dasīnieši vēlas izmantot jebkādu spriedzi starp ziemeļvalstīm un rietumvalstīm.
Drīz vien Dasīnija pieprasa no ziemeļiem “strauju ogļūdeņražu piegādes palielināšanu ar ārkārtīgi neizdevīgiem nosacījumiem”, lai nodrošinātu enerģiju pārkarsušajai ekonomikai. Pēc ziemeļu atteikuma Dasīnija sāk gatavoties karam.
Daži dokumenti liecina, ka Ķīna varētu uzsākt ofensīvas darbības caur Kazahstānu, kas var izraisīt uzbrukumus Rietumsibīrijai un pat Urāliem, bet vairākās mācībās, kas tika veiktas 2008. gadā, iebrucēju spēku galvenais mērķis bija ieņemt Krievijas Tālos Austrumus.
Vienās no vairākām mācībām par iebrukumu Kazahstānā un Rietumsibīrijā, kas datētas ar 2014. gada jūliju, teikts, ka Ķīna vēlas atrast vairāk "dzīves telpas" saviem iedzīvotājiem, pārvēršot valstis par "resursu kolonijām".
Eksperti norāda, ka pagājušā gada novembrī notikušās kodolraķešu mācības netālu no Ķīnas robežas liecina, ka Krievijas armija turpina gatavoties iespējamam konfliktam, kurā varētu būt iesaistīti taktiskie kodolieroči.
Maskavas bažas, ka Pekina varētu izmantot Krievijas vājās vietas mazapdzīvotajā valsts daļā, īpaši spēcīgas bija pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, tostarp septiņus mēnešus ilgušajā nedeklarētā militārā konfliktā 1969. gadā. Tās atkal pastiprinājās 90. gados, vājajai Krievijai sastopoties ar tās austrumu kaimiņvalsts uzplaukumu.
Taču pēc Putina nākšanas pie varas desmitgades beigās dinamika mainījās. Ķīna un Krievija parakstīja vienošanos, ka tās "nekad neiebruks" viena otras teritorijā vai vismaz nebūs pirmās, kas sāks kodoltriecienu, un atteicās no visām teritoriālajām pretenzijām. Putins ir izveidojis arī ciešas attiecības ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, kurš nāca pie varas 2012. gadā.