Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.
Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Valerijs Zalužnijs atzinis, ka, viņam atrodoties armijas virspavēlnieka amatā, Drošības dienests (SBU) mēģinājis viņa kabinetā veikt kratīšanu.
Ukraina ir sākusi plānot prezidenta vēlēšanas un referendumu par miera līgumu ar Krieviju pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pieprasījusi, lai Kijiva balsojumu sarīko līdz 15. maijam, draudot, ka pretējā gadījumā liegs drošības garantijas, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
Kijivā enerģētikas krīze sasniegusi kritisku līmeni – bez apkures patlaban ir gandrīz pusotrs tūkstotis daudzdzīvokļu ēku, bet visā Ukrainā ieviesti elektroenerģijas piegādes pārtraukumu grafiki. Daļai Kijivas iedzīvotāju elektrība pieejama vien aptuveni pusotru stundu diennaktī, un ierobežojumi attiecas arī uz ražošanas uzņēmumiem, vēsta 360TV Ziņas.
Ukraina spētu radīt elektroenerģijas padeves pārtraukumu Maskavā - tā “Radio NV” paziņoja Pavlo Kiškars, Ukrainas Bruņoto spēku pulkvežleitnants un Augstākās Radas 8. sasaukuma parlamenta deputāts, raksta “unian.net”.
Krievijas kodoldraudi neliedz ASV un Eiropai vienoties par atbalstu Maskavas–Kijivas miera līgumam un “daudzpakāpju rīcības plānam” pamiera pārkāpuma gadījumā no Krievijas puses. Jautājums – vai plāns aizstās Ukrainas dalību NATO un alianses līguma 5. pantu?
Ukrainas Augstākā Rada apsver iespēju piespiedu kārtā evakuēt Kijivas iedzīvotājus, ja pasliktināsies elektroenerģijas un apkures situācija pilsētā. Par to paziņoja Batkivščinas deputāts Sergejs Jevtušoks.
Pēc Krievijas masīvajiem raķešu un dronu triecieniem Kijivā bez apkures joprojām ir vairāk nekā 1100 daudzdzīvokļu namu, trešdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kamēr Krievijas ārlietu ministrs skaidri sludināja, ka nemainīgs Krievijas mērķis Ukrainā ir valdības nomaiņa, Ukrainā turpinās traģiski notikumi, kurus Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs jau nodēvējis par krievu veiktu genocīdu - krievi turpināja triecienus pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, atstājot lielu daļu valsts ļoti bargā salā bez elektrības, siltuma un ūdens.
Visticamākais scenārijs ir kara turpināšanās, taču pieaugošā spriedze šogad varētu vājināt Kijivas vai Maskavas pozīcijas. Publikācija “The Wall Street Journal” (WSJ) prognozē, ka karš, visticamāk, nebeigsies līdz gada beigām. ASV vīzija par Krievijas kara Ukrainā izbeigšanu pieņem, ka Ukraina pamet Donbasu, kas vairāk nekā desmit gadus ir bijis tās aizsardzības stūrakmens.
Ukrainas iedzīvotājs dalījies "Threads" kontā ar skatiem no ikdienas dzīves, kā Kijivas iedzīvotāji sildās pēc Krievijas uzbrukumiem siltuma enerģijas objektiem.
Ukrainas sarunu panākumi un neveiksmes: četru dienu nepārtrauktās sarunas par Ukrainu Davosā, Maskavā un Abū Dabī aizvadītas bez taustāmiem rezultātiem. ASV amatpersonas sarunas uzskata par sekmīgām, Maskava pagaidām klusē.
Latvija joprojām sniedz intensīvu palīdzību Ukrainai. Šī palīdzība ir konkrēta un ir mērāma konkrētās militārai jomai nepieciešamā aprīkojuma vienībās un arī konkrētās naudas summās – detalizētu informāciju mums sniedza Latvijas Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments.
Krievijas bruņoto spēku uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un valsts ziemeļaustrumu pilsētai Harkivai naktī uz sestdienu nogalināts viens cilvēks, bet ievainoti vismaz 23, paziņojušas varasiestādes.
Eiropas Komisija gatavo plānu ES pievienošanās mehānisma maiņai ar mērķi paātrināt Ukrainas pievienošanos blokam, ziņo “Financial Times”. Ukrainas rītdiena Eiropas Savienības kontekstā šobrīd kustina daudzu analītiķu un, protams, arī politiķu prātus.
Situācija Kijivā ir briesmīga. To intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs. Okupantu nemitīgajiem uzbrukumiem ar raķetēm un droniem pievienojusies pēdējo gadu bargākā ziema. Ja neveicas frontē, tad jāiznīcina civilie neaizsargātie objekti – Krievija ir nolēmusi sagraut Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
“nra.lv” korespondente atrodas Kijivā, pilsētā, kura šobrīd piedzīvo vissmagāko periodu kopš Krievijas iebrukuma. Jau nedēļu Kijivas iedzīvotāji cieš no sala un pamata ērtību trūkuma. Krievija turpina iznīcināt Ukrainas galvaspilsētas apkures un elektrostacijas ar raķetēm un droniem. Tas notiek laikā, kad nakts temperatūra nokrītas zem –17 grādiem pēc Celsija.