Kijiva

27.mai
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir izcēlušās karstas debates par kara mērķiem, un Rietumu koalīcijas, kas atbalsta Ukrainu, mērķiem. Kādam vajadzētu izskatīties kara rezultātam, un ko varētu sasniegt, TV 24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pastāstīja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
26.mai
Krievija pret Ukrainu var izmantot masu iznīcināšanas ieročus, otrdien piedraudējis Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, pievienojoties citu Maskavas amatpersonu draudiem, kas izteikti pēdējo dienu laikā.
26.mai
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 25. maijā telefoniski sazinājies ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un paziņojis, ka prezidents Vladimirs Putins ir pavēlējis Krievijas armijai regulāri apšaudīt Kijivu, ziņo "The Moscow Times".
24.mai
Naktī uz 2026. gada 24. maiju Krievijas spēki īstenoja plašu kombinēto raķešu un bezpilota lidaparātu (dronu) uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un tās apkārtnei. Uzbrukumā izmantotas gan ballistiskās un spārnotās raķetes, gan simtiem dronu. Pēc Kijivas militārās administrācijas un glābšanas dienestu datiem, triecieni skāruši gandrīz visus pilsētas rajonus, vēsta "The Kyiv Independent", "Reuters", kā arī citi vietējie un starptautiskie mediji.
17.mai
Ukraina naktī uz svētdienu veikusi dronu triecienu Maskavai un Maskavas apgabalam, kas bijis viens no lielākajiem kopš Krievijas izvērstā pilna mēroga kara sākuma, vēsta "Radio Brīvība".
14.mai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis devis rīkojumu armijai gatavot atbildi uz Krievijas masīvajiem triecieniem Ukrainas pilsētām, kas notikuši pēc trīs dienu pamiera beigām.
14.mai
Krievijas bruņotie spēki ceturtdienas rītā veica masīvu gaisa uzbrukumu Kijivai.
7.mai
Krievija trešdien brīdināja ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas Kijivā nodrošināt sava personāla un pilsoņu "savlaicīgu evakuāciju" Krievijas trieciena Kijivai draudu dēļ.
23.apr
Lielbritānijas princis Harijs ceturtdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Ukrainā, mudinot pasauli nepieļaut, ka tiek novērsta uzmanība no Ukrainas cīņas pret Krievijas agresiju, vēsta britu telekanāls ITV un citi Rietumu mediji.
19.apr
Dmitro Vasiļčenkovs, kas sestdien Kijivā nošāva sešus cilvēkus un tika nošauts aizturēšanas gaitā, savulaik dienējis Ukrainas Bruņotajos spēkos, viņam bijuši konflikti ar kaimiņiem un negatīvi uzskati, svētdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas priekšnieks Ivans Vihivskis.
18.apr
Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis piecus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
17.apr
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu informāciju, Krievija gatavojas veikt masīvus triecienus Ukrainai septiņas reizes mēnesī, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
10.apr
Ukrainas prezidents paziņojis, ka Kijiva ir gatava spert "spoguļsoļus" pēc Maskavas paziņojuma par Lieldienu pamieru. "Krievijai ir iespēja neatsākt apšaudi arī pēc Lieldienām," uzsvēra Zelenskis.
7.apr
12. aprīlī opozīcija varētu uzvarēt Ungārijas parlamenta vēlēšanās pirmo reizi sešpadsmit gadu laikā. Pētera Maģāra vadītā partija "Tisza" aptaujās ir ievērojamā līderpozīcijā.
3.apr
Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
7.mar
Ģimenēm tiek lūgts valkāt trokšņu slāpēšanas austiņas un atgriezties apšaudes zonās, neskatoties uz brīdinājumiem par briesmām visā valstī.
3.mar
Latvijā dzīvojošs krievu vēsturnieks Valērijs Engels, kurš iepriekš publiski izplatījis vēstījumus par iespējamu fašisma atdzimšanu Latvijā, vismaz divreiz lūdzis sankcijām pakļautam Krievijas fondam atbalstīt savas ieceres un vienreiz, visticamāk, arī saņēma finansējumu, liecina "Radio Brīvā Eiropa" Ukrainas redakcijas projekta "Shēmas" un "Re:Baltica" kopīgā izmeklēšana.
24.feb
ASV vēlas, lai vienošanās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu tiktu noslēgta līdz 4. jūlijam, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Eiropas amatpersonām un NATO pārstāvjiem.
22.feb
Četrus gadus kopš Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukuma Ukrainā šī kara beigas un rezultāti tikpat neskaidri kā iebrukuma dienā.
19.feb
Pasaulē lielākajā drošības forumā – Minhenes konferencē – ES un ASV pārstāvji, klātesot vairāk nekā 1000 delegātiem no 120 valstīm un 65 valstu līderiem, apsprieda domstarpības un sarežģītus lēmumus saistībā ar Ukrainas konflikta noregulējumu. Šogad Minhenes drošības konference kļuva par vadošo valstu stratēģiskā kursa indikatoru, kamēr miera formulas meklējumi atlikti uz vēlāku laiku. Spriežot pēc politiķu paziņojumiem, Ukrainas konflikta ātrs atrisinājums joprojām nav sagaidāms, reālāks kļuvis konflikta turpinājuma scenārijs.