Konkurences padome citu pēc cita uzrāda tautsaimniecībā sazēlušos karteļus. Tomēr nepamet sajūta, ka sistēmas uzraudzītāji savās darbībās aprobežojas ar galotnītēm, bet saknes netiek izpurinātas.
Konkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Būvnieku kartelis nav ietekmējis Liepājas cietuma iepirkuma procedūru un tā būvniecību, šodien tikšanās laikā ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Vīrieši, kas apgalvo, ka runā Meksikas spēcīgākā narkotiku karteļa vārdā, publiskojuši video, kurā draud noslepkavot žurnālisti par, viņuprāt, negodīgo atspoguļojumu, vēsta Reuters.
Konkurences padome (KP) uzlikusi kopā 16,6 miljonu naudas sodu desmit būvfirmām par pasūtītāju krāpšanu, ko nespēj saskatīt ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Valsts policija. Tāda situācija dod labas izredzes sodu pārsūdzēt tiesā, ko uzņēmumi droši vien darīs.
Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Konkurences padome (KP) būvnieku karteļa lietā 10 uzņēmumiem piemērojusi kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA sacīja KP pārstāve Zane Gorškova.
Tieši Zatlera 28. maija uzrunas tautai desmitās gadadienas priekšvakarā ar klusu paukšķi izbeidzās skaļi pieteiktā “Būvnieku lieta”. Kā intervijā laikraksta “Diena” žurnālistei Agnesei Margēvičai skaidroja virsprokurors Māris Leja, savākto pierādījumu bāze esot bijusi nepietiekama. Ar plikām telefonsarunām, kurās figuranti atklāti runā par to, cik “štukas” kam maksātas un kas ko ņēmis; kāpēc “Solvita” skrējusi pie “Kvadrāta” uz viņa biroju, esot par īsu.
2019. gada vasarā plašsaziņas līdzekļos parādījās skaļi skandalozas ziņas, ka Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veikusi inspekcijas desmit vadošajos Latvijas būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos.
Tā sauktā būvnieku karteļa lieta publiskas aprises ieguva 2019. gada vasaras nogalē, kad Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos. Kā tobrīd uzvēra KP, uz ļoti pamatotu aizdomu pamata.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.
Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstāja spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.
Pagājusī nedēļa pagāja Latvijas farmācijas karteļa atmaskošanas gaisotnē. Vispirms Konkurences padome paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visaugstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.
Farmaceitiskās aprūpes jomā pastāv kartelis, tāpēc valstij būtu jāīsteno pasākumi un jārod risinājums farmaceitiskās aprūpes pieejamības nodrošināšanai, vēstulē Ministru prezidentam, Veselības ministrijai un Saeimas frakcijām paudis Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (S).
Lai gan nevienbalsīgi, tomēr Rīgas brīvostas valde šonedēļ nolēma slēgt gandrīz 40 miljonus eiro vērtu līgumu par satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecību ar uzņēmumiem, kuriem ir saikne ar tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā iesaistītām personām, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iespējamā būvniecības karteļa ēna krīt arī pār pašlaik lielāko plānoto celtniecību veselības nozarē – P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību. Atsevišķu uzņēmumu nosaukumi, kuri izvēlēti sarunām par Stradiņa slimnīcas celtniecību, tieši vai netieši figurē arī Konkurences padomes lietā par iespējamu aizliegta karteļa vienošanos.
Būvnieku karteļa krimināllietā Aizsardzības ministrijas (AM) amatpersonas nav aicinātas uz liecību sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), apliecināja ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins, uzsverot, ka aizsardzības nozarē ir izveidota caurskatāma iepirkumu sistēma.
"Skonto" grupa cer, ka Latvijā arvien vairāk būvniecības iepirkumu tiks izsludināti pēc "design&build" jeb "projektē un būvē" principa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Skonto" grupas jaunais īpašnieks un vadītājs Rihards Rāvis.
Tā dēvētajā būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), šodien vēsta žurnāls "Ir".