Apsūdzības būvfirmām beidzas ar naudas soda draudiem

Konkurences padome (KP) uzlikusi kopā 16,6 miljonu naudas sodu desmit būvfirmām par pasūtītāju krāpšanu, ko nespēj saskatīt ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), ne Valsts policija. Tāda situācija dod labas izredzes sodu pārsūdzēt tiesā, ko uzņēmumi droši vien darīs.

KP lēmums datēts ar 30. jūliju. Pēc dažam dienām uzņēmumi lēmumu saņēma un sākās 30 dienu termiņš lēmuma pārsūdzēšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Ja tiesa sūdzības pieņems izskatīšanai, KP uzliktie sodi zaudēs aktualitāti uz vairākiem (daudziem?) gadiem.

Naudas sodu sadalījums miljonos eiro dilstošā secībā ir šāds:

Uzņēmums “RBS Skals Būvvadība” no soda izsprucis ar likvidēšanos. Šeit norādītās soda naudas ir noapaļotas. KP tās izrēķinājusi līdz pēdējam eirocentam. Piemēram, no “LNK Indutries” KP gaida 3 711 491,28 eiro. Soda naudas lielums rēķināts, prasot lielākus vai mazākus procentus no uzņēmumu neto apgrozījuma iepriekšējā gadā. Procentu daudzums noteikts atbilstoši KP priekšstatiem par katru no uzņēmumiem. Pirmkārt, cik ilgi un cik aktīvi šis uzņēmums darbojies kartelī, kurā uzņēmumi vienojušies rīkoties tā, lai pasūtītāji tiktu piespiesti dot pasūtījumus karteļa deleģētiem uzņēmumiem par kartelim vēlamu cenu. Otrkārt, vai uzņēmums savu vainu atzina un sniedza KP par karteli ziņas, kādu KP nebija lietas izmeklēšanas sākumā.

KP sāka darboties tad, kad bija saņēmis no KNAB ierakstus sarunām starp nosaukto uzņēmumu vadītājiem. Viņi regulāri satikušies Taureņu pirtī, kas zināma no krimināllietas pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, un Lielupē, bijušā zvejnieku kolhoza “Jūras līcis” atpūtas telpās, kas savulaik piederējušas “Skonto” šefam Guntim Rāvim, bet tagad pārceļojušas pie Andra Šķēles. Tikšanos laikā sarunāts, kā uzņēmumi piedalīsies valsts un privāto pasūtītāju izsludinātajos konkursos (cenu aptaujās u.tml.) tādā veidā, lai pasūtītājam nāktos atzīt par labāko to uzņēmumu, par kura uzvaru izlēmis kartelis. Tādā veidā uzņēmumi izvairījās no reālas konkurences, kas nozīmētu būvniecības cenu pazemināšanu. Viņu terminoloģijā tā bijusi vienošanās nestrādāt par santīmiem vai grašiem.

Atbilstoši vispārējiem priekšstatiem, karteļus nemaz neesot vērts veidot, ja neizdodas palielināt cenas par 10%. Pie tāda minimālā nodarītā kaitējuma vērtējuma pieturējusies arī KP, uzliekot par to sodus. KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis un KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite neuzņēmās apstiprināt vai noliegt, ka konkrēto objektu tāmes sadārdzinātas dubultā vai varbūt pieckārtīgi salīdzinājumā ar cenām, kādas tās būtu konkurences gadījumā.

Ierakstītās sarunas attiekušās uz apmēram 90 būvobjektiem, no kuriem 70 izdevies atpazīt. To kopējā līgumcena sasniegusi 686 miljonus eiro. Tādējādi būvdarbu sadārdzinājums par 1/10 daļu dod gandrīz 70 miljonus eiro, no kuriem samaksāt 16,6 miljonus eiro ir izdevīgs darījums.

Vismaz teorētiski celtniekus varētu piespiest maksāt vairāk. Proti, būvobjektu pasūtītāji varētu prasīt, lai viņiem atmaksā zaudējumus, kādus radījušas sarunātās būvdarbu cenas. Taču KP lēmumu par pierādījumu prasītāji varēs izmantot tikai ar nosacījumu, ka lēmums stājas spēkā, kas nenotiks drīz vai nenotiks vispār. Prasību vairošanās briesmu dēļ būvfirmas gatavojas KP lēmumu pārsūdzēt tiesā. Līdz tādas tiesāšanās beigām kompensāciju prasīšana var izjukt līdz ar prasītāja vai atbildētāja likvidāciju, eiro inflāciju un varbūt nomaiņu utt.

Būvnieku izredzes tiesā izskatās visai labas, ja jau ne KNAB, ne Valsts policija neuzskata par iespējamu vērties pret firmu īpašniekiem un vadītājiem par naudas izkrāpšanu gan no valsts, gan no privātiem pasūtītājiem. Policijai taču jāsargā gan valsts, gan privātais īpašums no zagļiem, laupītājiem vai krāpniekiem. Policijai ir nesalīdzināmi vairāk iespēju savākt apsūdzības pierādījumus, nekā prasītājiem civilprocesa kārtība. Ja policija to būvnieku karteļa gadījumā nedara, tad citu valsts iestāžu un privāto prasītāju izredzes panākt savu taisnību ir niecīgas.

Iespējami divi skaidrojumi, kāpēc tiesībsargājošās iestādes būvniekus vajāt negrasās. Varbūt viņi nav vainīgi, bet varbūt pietiekami daudz samaksājuši politiķiem, kā tas šur tur jau aprakstīts.

Kopš KP lēmuma nogādāšanas būvfirmām pagājušas tikai dažas dienas, tāpēc pilnas ainas par viņu reakciju vēl nav. Dažas Neatkarīgās aptaujātās firmas pauda piesardzīgu nostāju. “Lēmumu saņēmām, tas ir garš un juristi to lasa,” teica “Skonto Būves”valdes loceklis Juris Pētersons. Līdzīgi “Arčers” darīja zināmu, ka “ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, lemsim par tālāko rīcību.”

Ir firmas, kas jau izlēmušas KP lēmumu pārsūdzēt.

- Cik tas ir zināms grupai - SIA “Merks” nav uzskatāms par aizliegtas vienošanās dalībnieku. SIA “Merks” un AS “Merko Ehitus” nepiekrīt Konkurences padomes lēmumam un plāno to pārsūdzēt Latvijas Administratīvajā tiesā 30 dienu laikā. Konkurences padomes piespriestā soda nauda nav jāmaksā, kā arī nevar iestāties jebkādas citas Latvijas likumdošanā noteiktas negatīvas sekas , pirms stājas spēkā tiesas spriedums. AS “Merko Ehitus” ir vīlusies, ka Latvijas Konkurences padome ir nākusi klajā ar šādu lēmumu. Jebkurš iespējamais godīgas konkurences pārkāpums ir pretrunā ar grupas darbības principiem un vērtībām.

- AS “LNK Industries” vēl nav detalizēti iepazinusies ar Konkurences padomes pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju. Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka Konkurences padome pieņemot lēmumu par AS “LNK Industries” sodīšanu ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan Konkurences padomes darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, AS “LNK Industries” ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā.