Būvfirma "Velve" noraida saistību ar būvnieku karteli

Būvfirma "Velve" nekad nav atzinusi to, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Velves" īpašnieka "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

Viņa skaidroja, ka izanalizēti arī tie iepirkumi, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka "Velves" rīcībā nav informācijas, kura liecinātu par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ arī ticis pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar Konkurences padomi (KP), jo visa lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus.

Griga stāstīja, ka "Velve" par to, ka uzņēmums vispār ir starp KP izmeklētās karteļa lietas dalībniekiem, uzzināja tikai 2021.gada aprīlī, kad no KP saņēma vēstuli ar pierādījumiem un lūgumu izteikt savu viedokli. Ne "Velves" tā laika amatpersonas, ne "Velves" māteskompānijas "MN Holding" valde par to nav zinājušas.

"Mēs par šīm sarunām neko nezinājām un paši nepiedalījāmies. Līdz ar to mums secinājumus nācās izdarīt, tikai pamatojoties uz dokumentiem, kurus atsūtīja KP," teica Griga.

Norādot, ka saskaņā ar KP dokumentiem, sarunās starp uzņēmumiem piedalījies bijušais "Velves" īpašnieks Māris Martinsons, Griga uzsvēra, ka ar Martinsonu darba attiecības bija izbeigtas, labu laiku pirms tas viss izskanēja, pat pirms kļuva zināms, ka notiek KP izmeklēšana, nemaz nerunājot par lēmumu. Griga uzsvēra, ka pirmā informācija par KP sākto izmeklēšanu parādījās 2019.gada rudenī, un tad darba attiecības jau bijušas izbeigtas.

"Tad, kad šī informācija parādījās, mēs arī uzrakstījām vēstuli ar jautājumu, vai kāds no mūsu grupas uzņēmumiem ir starp tām kompānijām, par kurām tiek veikta izmeklēšana par konkurences pārkāpumiem. Tajā brīdī saņēmām atbildi, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Tādēļ līdz 2021.gada aprīlim par mūsu iespējamo statusu šajā lietā mums nekas nebija zināms," teica Griga.

Viņa skaidroja, ka no lietas materiāliem izriet, ka Martinsons piedalījās tikšanās ar "Velves" konkurentiem, kas formāli ir uzskatāms par konkurences tiesību pārkāpumu pats par sevi. Par to "Velve" no savas puses uzņēmusies atbildību, jo konkurences tiesības pasaka, ka nav svarīgi, vai uzņēmuma valde vai padome zina par darbinieku rīcību, atbildība ir jāuzņemas.

Griga stāstīja, ka "Velve" pārskatījusi visas iekšējās procedūras, jo notikušais liecināja, ka kaut kur šīs iekšējās procedūras nav nostrādājušas. Tāpat tagad tiek veikta uzņēmuma darbinieku izglītošana, jo ir kļuvis skaidrs, ka daudziem ir minimāla izpratne par to, kas ir pārkāpums konkurences tiesību izpratnē. Tostarp tā ir arī tikšanās ar konkurentiem un apmaiņa ar kaut kādu informāciju.

Jautāta, vai tas nozīmē, ka uzņēmums saprata, ka šādas sarunas un aizliegtas vienošanās ir bijušas, Griga uzsvēra, ka par vienošanos tas ir secinājums, ko ir izdarījusi KP.

"Mēs vairāk vērtējām faktus, kas bija pamatoti ar dokumentiem. No tiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka kaut kādas tikšanās notika. Par to, vai bija vienošanās un tā tālāk, mums nekas nav zināms. Mēs tur nepiedalījāmies," teica Griga.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to "Velve" nekad nav atzinusi, ka tā būtu piedalījusies kaut kādās aizliegtās vienošanās vai kartelī. Tāpat "Velve" izanalizējusi tos iepirkumus, kuri izskanēja saistībā ar "Velvi", pieaicināts arī neatkarīgs eksperts to izvērtēšanai un konstatēts, ka nekas neliecina par sadārdzinājumu, līdz ar to trešajām pusēm nav nodarīti nekādi potenciāli zaudējumi. Tādēļ tika pieņemts biznesa lēmums slēgt izlīgumu ar KP, jo visa KP lēmuma apstrīdēšana prasītu milzīgus administratīvos resursus, skaidroja Griga.

Jautāta, kāpēc astoņi citi uzņēmumi šo KP lēmumu apstrīdēja tiesā, Griga pieļāva, ka viņiem noteikti ir kaut kāda sava motivācija, kādēļ viņi aizgāja šo ceļu.

"Mēs tajā brīdī sapratām, ka mēs to negribām darīt, jo mums svarīgāk ir attīstīt biznesu. Jā, par pārkāpumu ir jāsamaksā sods. Jā, vaina varētu tikt pierādīta arī lielākā mērā, bet sods varētu būt jebkurā gadījumā, un mums bija dota iespēja šo soda apmēru samazināt. Vadoties no visiem šiem aspektiem, tika pieņemts atbilstošs biznesa lēmums sadarboties ar KP, noslēgt izlīgumu un atstāt vēsturiskos notikumus pagātnē. Pretējā gadījumā bija skaidrs, ka tas ilgtu gadiem un tam būtu ietekme gan uz uzņēmuma reputāciju, gan pārējiem procesiem," skaidroja Griga.

Jautāta, kā izpaudās sadarbība ar KP, un vai tika sniegta informācija no uzņēmuma puses par konkrētiem iepirkumiem, Griga sacīja, ka KP neinteresēja informācija par konkrētiem iepirkumiem. Griga skaidroja, ka arī KP lēmumā iepirkumi tika pieminēti informatīvi, nevis tika analizēts katrs iepirkums atsevišķi.

Sadarbība izpaudusies tā, ka "Velve" ar KP vairākas reizes ir tikusies un runājuši par izlīguma nosacījumiem. Tādā veidā tiek izbeigti turpmākie strīdi un "Velve" apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu. Nekādu papildu informāciju "Velve" sniegt nevarēja, jo uzņēmuma rīcībā nekādu jaunu faktu nav. Griga uzsvēra, ka "Velve" nevar cita cilvēka vietā sniegt kādus faktus vai pierādījumus, ja paši šajās sarunās nav piedalījušies.

Jautāta, vai KP sniedza uzņēmumam informāciju, par cik iepirkumiem, kuros ir mākslīgs sadārdzinājums, viņi tur aizdomās tieši "Velvi", Griga sacīja, ka konkrētas informācijas nebija.

"Kā jau es minēju, KP mērķis nebija analizēt katru konkrētu iepirkumu. Viņi arī savā lēmumā rakstīja, ka viņi nevērtē ekonomisko būtību, sadārdzinājumu vai ietekmi. Šeit KP savu lēmumu pieņēma, balstoties uz noteiktu pierādījumu kopumu un objekti tika pieminēti tikai informatīvā nolūkā," sacīja Griga.

Jau ziņots, ka KP 2021.gadā atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Astoņas no kopumā desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.

Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.

KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu - viņiem būs jāmaksā sods un nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret viņiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.