Pagājusī nedēļa pagāja Latvijas farmācijas karteļa atmaskošanas gaisotnē. Vispirms Konkurences padome paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir visaugstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.
Galvenais pierādījums, par kuru informēja Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, salīdzinot 16 medikamentus, kuriem ražotāju cenas Latvijai bija zemākas vai vienādas ar Igauniju, 10 no šiem 16 medikamentiem Latvijas aptiekās maksāja dārgāk nekā Igaunijā. Latvijā augstākais aptieku uzcenojums zālēm, kuras ražotājiem maksā 20 eiro, var būt 3,4 eiro, bet Lietuvā - tikai viens eiro. Turklāt atšķirībā no Latvijas, kur farmācijas produktu uzcenojums paliek nemainīgs neatkarīgi no medikamenta cenas lieluma, Igaunijā un Lietuvā ir noteikti uzcenojuma griesti. Attiecībā uz vainīgo nosaukšanu Konkurences padomes priekšsēdētāja bija neticami atturīga: «Nav skaidrs, kurš ir bijis šī ģeniālā cenu aprēķināšanas mehānisma autors un kāpēc tāda sistēma ir radīta. Par piecenojumiem runā jau 10 gadus, taču arī tirgus pētījumu varēja veikt jau pirms 10 gadiem. Latvijā šī sistēma ir labvēlīga lieltirgotavām, savukārt aptiekām tā ir mazāk labvēlīga, kas aptiekas nostāda atkarībā no lieltirgotavām.» Turklāt «valsts regulācijas mehānisms dod iespēju lieltirgotavām iegūt maksimālu uzcenojumu kompensējamām zālēm».
Netika nosaukts neviens uzvārds un nevienas juridiskās personas nosaukums. Sabiedrība tā arī palika neziņā, kurš no farmācijas preču vairumtirgotājiem padara bagātus savus investorus uz Latvijas pacientu sāpju un izmisuma rēķina.
Vienīgā konkrētība bija Daugavpils mēra Andrejs Elksniņa izteikumos. Arī Daugavpils mērs farmācijas nozarē saskatīja karteļa pazīmes, jo Daugavpils reģionālās slimnīcas «slēgtā tipa» aptiekā medikamenti ir ievērojami lētāki nekā tajā pašā slimnīcā esošajā «atvērtā tipa» aptiekā, kurā iedzīvotājiem pārdod zāles par daudz lielāku cenu. Neviens uzņēmuma nosaukums, nevienas juridiskās personas nosaukums, kas ļautu identificēt un ar saviem pirkumu atteikumiem sodīt to aptieku ķēdi, kas savu peļņu vairo uz slimnīcas pacientu vaidu un asins rēķina, netika nosaukts.
To, ka Latvijas farmācijas karteļa dēļ Latvijas valsts zaudē miljoniem eiro, netieši apstiprināja pat Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns. Izrādās, Latvijas farmācijas kartelis ir tik visspēcīgs, ka sabotē pat Baltijas Asamblejas izveidoto platformu kopīgiem vakcīnu iepirkumiem. Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns minēja pilnīgi šokējošu piemēru. Pagājušajā gadā kopīgos Baltijas valstu vakcīnu iepirkumos Lietuva ir ietaupījusi vismaz 825 000 eiro, Igaunija - 700 000 eiro, bet Latvija - tikai 58 000 eiro. Farmācijas kartelis spēja panākt, ka no Latvijas puses tika sabotēti Baltijas kopējie vakcīnu iepirkumi. Tas arī ir loģiski. Viss, ko Latvijas valsts neietaupīja vakcīnu iepirkumos, matemātiski ir farmācijas produktu vairumtirgotāju papildu peļņa.
Šāda atklātība, atmaskojot ar faktiem pierādāmo farmācijas karteli, bet nenosaucot un nenopludinot nevienu juridiskās personas nosaukumu, ir pilnīgi asimetriska, salīdzinot ar to informācijas straumi, kas Latvijas informatīvo telpu pāršalca pēc tam, kad pirms trim mēnešiem Konkurences padome paziņoja, ka esot aizdomas par to, ka desmit vadošie būvniecības nozares uzņēmumi ir pārkāpuši Konkurences likuma 11. pantu, jo bija iesaistīti aizliegtu karteļu darbībās. Pēc tam nekavējoties tika publiskoti juridisko personu nosaukumi, saistot tās ar dalību t.s. būvniecības kartelī.
Uzņēmumu nosaukumi tika publiskoti pirms jelkāda Konkurences padomes lēmuma, negaidot, kā un vai vispār ar kaut ko noslēgsies Konkurences padomes uzsāktā izmeklēšana. Konkurences padome oficiāli nedz noliedza, nedz apstiprināja jebkuras minētās būvfirmas iespējamo iesaisti kartelī. Taču uzreiz pēc informācijas publiskošanas tika izplatīti aicinājumi aizliegt karteļa sakarā pieminētajām būvfirmām piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos. Attiecīgie paziņojumi tiek izmantoti, lai atņemtu biznesu tiem Latvijas būvniecības uzņēmumiem, kuru nosaukumi, bez oficiāla Konkurences padomes apstiprinājuma un KP galīgā lēmuma, ir publiski minēti saistībā ar t.s. būvniecības karteli.
Šāda asimetriska attieksme rada pamatu uzskatīt, ka informācijas publiskošanas mērķis par juridiskām personām t.s. būvniecības karteļa gadījumā ir negodīga konkurences cīņa, lai sagrautu biznesu Latvijas vietējiem uzņēmumiem un nodrošinātu, ka viņu tirgus nišu pārņemtu konkrēti ārvalstu būvnieki. Šobrīd jau var iezīmēt to ārvalstu investoru loku, kuru labā aktīvi uzdarbojas gan atsevišķas personas varas struktūrās, gan arī vairāki ietekmīgi koalīcijas politiķi.
