Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par gatavību oficiāli apstiprināt, ka Krievija negrasās uzbrukt ES vai NATO valstīm, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, ziņo "TASS.com".
Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs atklājis Kremļa patiesos plānus, faktiski apstiprinot, ka Krievija gatavojas ilgstošam karam ar Eiropas valstīm un uzskata NATO par savu galveno stratēģisko pretinieku, raksta “dialog.ua”.
Kā Latvijai mierīgi reaģēt uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu, kurā viņš apgalvoja, ka ir gatavs karot ar Eiropu? Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle TV24 sacīja, ka viņa uzskata – tā vairāk bija tāda iekšpolitiska Putina runa, taisnošanās Krievijas tautai, bet faktiski tautas musināšana un apvārdošana.
Eiropas Komisija ir atklājusi pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai ievērojami palielinātu militāro mobilitāti Eiropā un modernizētu kopējo aizsardzību kontinentā, raksta “unian.net”.
Ukraina un Francija panākušas stratēģisku vienošanos, kas ietver liela mēroga ieroču piegādes, kopīgus tehnoloģiju projektus un jaunus soļus Eiropas drošības stiprināšanai, ziņo “dialog.ua”.
Krievijas līderis Vladimirs Putins varētu riskēt uzbrukt kādai no NATO valstīm - visticamāk, kādai no Baltijas valstīm - negaidot kara beigas Ukrainā, šādu viedokli intervijā “Ukrinform” pauda atvaļināts Vācijas armijas ģenerālleitnants Heinrihs Brauss.
Kad “Notre Dame Institute for Advanced Study” direktors Vitorio Hesle 2015. gadā paredzēja, ka Ukrainai draud pilna mēroga Krievijas iebrukums, tikai retais viņam ticēja. Tagad viņš brīdina, ka turpmāka Krievijas un Ukrainas kara eskalācija varētu novest pie Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO sabrukuma, raksta “BC Heights”.
Aizdomīgu incidentu skaita pieaugums, kas tiek piedēvēts Krievijai, ir pamudinājis Eiropas valdības paust bažas par enerģētikas infrastruktūras ievainojamību pirms ziemas sezonas, raksta “Reuters”.
Kremlis apspriež iespējamu Krievijas iebrukumu NATO valstīs, un rietumu izlūkdienestiem par to ir pierādījumi, intervijā laikrakstam “Wyborcza” sacīja Eiropas aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.
Lavrovs būtībā pasludināja karu pret Eiropas NATO dalībvalstīm un pat nosauca, kur tas sāksies, par to savā emuārā raksta politiskais komentētājs "Быть Или", raksta “dialog.ua”.
Eiropā noteikti nebūs kodolkara, jo Krievijai netiks ļauts to iznīcināt kā milzīgu preču tirgu, galvenokārt no Ķīnas puses - šādu viedokli pauda militārais analītiķis un bijušais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks, raksta “unian.net”.
Pēc pievienošanās NATO Somija gatavojas uzbrukumam Krievijai, aizbildinoties ar savas aizsardzības stiprināšanu - tā sacīja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, raksta “Moscow Times”.
Vācijas valsts valdība ir apsolījusi sagatavoties iespējamam karam līdz 2029. gadam - tieši tad, kā uzskata amatpersonas, Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO dalībvalstij, raksta “The Washington Post”.
Krievija gatavo lielāko pārapbruņošanās programmu kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem un līdz 2030. gadam Krievijas Federācija varētu uzbrukt Eiropai, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs, raksta “unian.net”.
Eiropu var izglābt purvs - iebrucēju armijai ar smagām bruņām būtu ļoti grūti iekļūt purvainajā apgabalā Vācijas ziemeļaustrumos, raksta “Financial Times” eksperts Hanss Jūstens.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc NATO nav gatava nākamajam karam, atgādināja vecu patiesību – jauniem ieročiem ir vajadzīga jauna taktika.
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
Bijušais Lielbritānijas sauszemes spēku komandieris uzskata, ka Lielbritānija varētu kļūt par pirmo Krievijas agresijas mērķi pēc kara Ukrainā, raksta “Dialog UA”.