Pēc pievienošanās NATO Somija gatavojas uzbrukumam Krievijai, aizbildinoties ar savas aizsardzības stiprināšanu - tā sacīja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, raksta “Moscow Times”.
"Helsinki, gatavojoties karam ar Krieviju, ieņem konfrontācijas kursu, acīmredzot gatavo tramplīnu uzbrukumam mums," viņš rakstīja slejā “TASS”.
Pēc Medvedeva teiktā, Ziemeļatlantijas alianse "ir pilnībā iesaistīta šajos jautājumos un tagad intensīvi apgūst visas piecas Somijas operacionālās vides: zemi, jūru, gaisu, kosmosu un kibertelpu."
Tiešā Krievijas robežas tuvumā notiekot "alianses progresīvo sauszemes spēku štāba struktūras izveide", kuras skaitu var palielināt līdz pilnvērtīgai brigādei - pieciem tūkstošiem cilvēku, uzskata Medvedevs.
Viņš pieminēja arī NATO reģionālās pavēlniecības štāba izvietošanu Mikeli pilsētā un jauna garnizona parādīšanos Ivalo pilsētā, kas atrodas tikai 40 km attālumā no Krievijas teritorijas.
Medvedevs apsūdzēja Somijas prezidentu Aleksandru Stubu valsts virzīšanā uz militāru konfliktu, piebilstot, ka "slāpes pēc peļņas uz Krievijas rēķina somu prātos tika ieaudzinātas jau Hitlera laikā".
Vienlaikus Medvedevs piedraudēja Helsinkiem, ka "vēl viena agresija pret Krieviju" novedīs pie "Somijas valstiskuma sabrukuma uz visiem laikiem". "Neviens vairs nebūs ar viņiem tik maigs kā 1944. gadā. Viņiem nelasīs labas pasakas par Muminiem. Kā saka, sitä saa, mitä tilaa - ko pasūtīsi, to dabūsi," secināja Medvedevs.
Iepriekš, darba vizītes laikā Ļeņingradas apgabalā, Medvedevs ziņoja, ka Vladimirs Putins devis pavēli nostiprināt robežu ar Somiju. Tiekoties ar vietējām amatpersonām, Medvedevs paziņoja par nocietinājumu būvniecību pierobežas rajonos.
"Mēs nevaram ignorēt faktu, ka Somija pašlaik ir Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts, un tas nosaka izmaiņas mūsu militārajā pieejā robežas sakārtošanai un iespējamu nedraudzīgu darbību atvairīšanai," skaidroja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Somija pievienojās NATO 2023. gada pavasarī, atsakoties no gadu desmitiem ilgas militārās neitralitātes pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Zviedrija sekoja šim piemēram, pabeidzot pievienošanās procesu 2024. gada pavasarī - tas divkāršoja NATO robežas garumu ar Krieviju līdz vairāk nekā 1300 kilometriem.
Vladimirs Putins sākotnēji uzbrukumu Ukrainai skaidroja ar nepieciešamību novērst NATO paplašināšanos, taču pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās viņš teica, ka Maskava "neuzskata viņu iestāšanos aliansē par nopietnu draudu".
"Ja viņi to vēlas, viņi ir laipni gaidīti," viņš teica.