Ekspertam Jūstenam zināma metode, kā atturēt Putina armiju no Eiropas
Eiropu var izglābt purvs - iebrucēju armijai ar smagām bruņām būtu ļoti grūti iekļūt purvainajā apgabalā Vācijas ziemeļaustrumos, raksta “Financial Times” eksperts Hanss Jūstens.
Krievijas armija tur iestrēgtu, viņš saka.
Jūstens uzskata, ka šādi purvi varētu būt izšķiroša robeža cīņā pret diviem lielākajiem draudiem, ar kuriem saskaras Eiropa - Krievija un cilvēka radītā klimata pārmaiņas.
Kamēr kontinents gatavojas tērēt simtiem miljardu dolāru pārapbruņošanai, daudzi zinātnieki baidās, ka vides jautājumi paliek otrajā plānā.
70 gadus vecais Jūstens, kuru kolēģi dēvē par "kūdras tēvu", apgalvo, ka nosusinātu mitrāju glābšana ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā neielaist Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vienlaikus glābjot nenovērtējamu oglekļa piesaistītāju.
Viņš norāda, ka ūdenim gadu tūkstošiem ilgi ir bijusi svarīga loma aizsardzības stratēģijā - Prūsijas ģenerālis un militārais stratēģis Karls fon Klauzevics purvus nosauca par vienu no "spēcīgākajām aizsardzības līnijām".
Vācu vadonis Armīnijs izmantoja Teitoburgas meža tumšos kūdras purvus, lai uzveiktu Romas armiju, un 16. un 17. gadsimtā holandieši izmantoja stratēģiskus plūdus, lai atvairītu spāņu un franču iebrucējus.
Pavisam nesen, kad Ukrainas spēki izmisīgi centās apturēt krievu bruņumašīnas, kas 2022. gada iebrukuma sākumā virzījās uz Kijivu, viņi iznīcināja padomju laika aizsprostu aptuveni 20 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas. Viktors Kevļuks, militārais eksperts Kijivā bāzētajā Aizsardzības stratēģiju centrā, sacīja:
"Tā vietā, lai tieši virzītos uz Kijivu, ienaidnieks bija spiests vai nu meklēt citus ceļus, vai arī kavēties. Tas deva Ukrainas pusei laiku nostiprināt savu aizsardzību upes labajā krastā, izmantojot ūdeni un purvus kā prettanku grāvi. Daba paveica savu darbu."
Kopš tā laika Ukraina ir atkārtoti paļāvusies uz upēm un purvainu reljefu - šī pieredze ir gūta arī citās Eiropas valstīs.
"Mēs izmantojam visu, ko varam. Ja uz robežas ir dabiskas barjeras, piemēram, purvi, dubļi vai ezeri, tad tas strādā mūsu labā," sacīja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals.
Vācijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka ūdens krājumu papildināšana tikai militāriem mērķiem varētu sniegt gan plusus, gan mīnusus NATO, tomēr tā "nav prioritāte" pašreizējai valdībai.
Poļu biologs Mihals Žmigorskis, jūlijā iepazīstinot savas valsts aizsardzības ministriju ar stratēģiju vides izmantošanai kā militāru barjeru, sacīja, ka saskata "lielu plaisu" starp runām un rīcību.
"Viņi saka, ka ir ļoti ieinteresēti, bet mēs neesam redzējuši nekādas praktiskas darbības, kas liecinātu par valsts aizsardzības plānu pielāgošanu," viņš teica.
Tā vietā Polija prestižajā Belovežas nacionālajā parkā ir uzbūvējusi piecus metrus augstu tērauda žogu, sadalot unikālo mežu un mitrājus divās daļās, lai apturētu migrantus, kas šķērso robežu caur Baltkrieviju.
