Juris Stukāns

Bijušais premjers un ilggadējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (AS) atzīst: bija laiki, kad pat pielaides valsts noslēpumam tika dāļātas nekontrolēti. Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns apgalvo, ka uzraudzība pār operatīvo izstrāžu lietām, to uzsākšanas un norises likumību ir viens no viņa būtiskajiem veikumiem ģenerālprokurora amatā. Tikmēr atklātībā nonākušās ziņas rāda – manipulācijas ar operatīvās izstrādes materiāliem, visticamākais, nav rimušās.

Latvijā nav kriminālprocesa saistībā ar par medijos izskanējušo informāciju par to, ka Latvijā palaista garām ievērojama heroīna krava, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Par jaunas sievietes nogalināšanu bērna un mātes acu priekšā meklētais Leons Rusiņš joprojām atrodas starptautiskā meklēšanā un šobrīd nav pierādījumu nevienai no izskanējušām versijām, intervijā TV raidījumā "Nra.lv sarunas" skaidro ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Prokuratūra pārņem no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos.

Ģenerālprokuros Juris Stukāns jau iepriekš skarbi izteicies par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā. Intervijā TV raidījumā "nra.lv sarunas" viņš atklāj, ka situācija nav uzlabojusies. Patiesībā viņš bija šokēts, ka prokurora amata kandidāti nespēj izpildīt pat elementāru testu.

Pagājušā gadā prokuratūra nodevusi tiesai 6714 apsūdzēto lietas, tajā skaitā 240 nepilngadīgo, liecina ģenerālprokurora Jura Stukāna ziņojums Saeimai par iepriekšējā gadā paveikto un 2025.gada darbības prioritātēm.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina diskutēt par atbildības piemērošanu dzērājšoferu līdzbraucējiem.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Tieslietu padomes (TP) izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pietiekušies trīs kandidāti – ģenerālprokurors Juris Stukāns, virsprokurors Aivars Ostapko un prokurors Uvis Kozlovskis, portālu nra.lv informē TP.

Gada vidū beidzas ģenerālprokurora Jura Stukāna amata pilnvaru termiņš. Tieslietu padome jau ir izsludinājusi jaunu konkursu uz šo amatu, un Stukāns ir paziņojis, ka plāno tajā piedalīties. Tieslietu padomes virzītais kandidāts būs jāapstiprina Saeimai, un šobrīd politiķi ir nogaidoši. Publiski neviena partija pretenzijas pret Stukāna līdzšinējo darbu neizvirza, tomēr arī viennozīmīgu atbalstu vairums nepauž. Tomēr, kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, juristu aprindās nav noslēpums, ka prokuratūrā atmosfēra šobrīd ir visai saspringta un daļa kolektīva cer, ka konkursā būs arī citi pretendenti un Stukāns amatā nepaliks.

Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteiksies arī pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, savukārt iespēju kandidēt apsver Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sniedza publisku informāciju, ka kriminālprocesā par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu Citskovskim "kā minimums" ir piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Tieslietu padome piektdien izsludinājusi atklātu konkursu uz ģenerālprokurora amatu, un pieteikumi jāiesniedz līdz 31.janvārim, aģentūru LETA informēja padome.

Ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ir apmēram skaidrs, kuras amatpersonas pārkāpušas pilnvaras "Rail Baltica" ieviešanā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra prokurors.

Pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns vēl svārstās, vai kandidēs uz otro termiņu ģenerālprokurora amatā.

Kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos tiesības uz aizstāvību ir bijušajam Valsts kancelejas (VK) direktoram Jānim Citskovskim, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" apliecināja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos arvien dod iespējas iedzīvoties uz valsts rēķina, tāpēc par šiem pārkāpumiem jānosaka kriminālatbildība, šādu nostāju otrdien LTV "Rīta panorāmā" atkārtoti pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Latvijas sliktie demogrāfijas rādītāji un emigrācija samazina noziedznieku skaitu, atzinis ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Latvijas sliktie demogrāfijas rādītāji un emigrācija samazina noziedznieku skaitu, bet vienlaikus šogad varētu pieaugt sīko zādzību līmenis, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns noliedz, ka būtu jau otru reizi publiski paziņojis par kāda apsūdzētā vainu vēl pirms tiesas sprieduma.