"Varbūt man nenoticēja." Par Stukāna rīcību trauksmi cēlusī Jirgena neplāno atgriezties prokurora amatā

Par ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību trauksmi cēlusī Viorika Jirgena pēc atveseļošanās vairs neplāno atgriezties prokurora amatā, to viņa apliecinājusi žurnālam "Ir".

"Varbūt man nenoticēja. Ir jau arī jautājums, ko pārējie teica," Jirgena dalās pārdomās par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša ierosinātās pārbaudes rezultātiem, pēc tam, kad viņa cēla trauksmi par Stukāna rīcību.

LETA iepriekš vēstīja, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās strīdus objekts bijis arī tas, kam tā dēvētajā bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Kā vēsta "Ir", Jirgena cēlusi trauksmi par to, ka Stukāns uzstājis uz apsūdzības celšanu cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu.

"Viņš man teica tā - tu uzrakstīsi apsūdzību, tu atnesīsi man parādīt, un, ja nebūs, kā vajag, es to lietu atņemšu ar tādu pamatojumu, ka tu netiec galā ar saviem pienākumiem. Un tas bija tas punkts, kas mani izslēdza," Jirgena atceras pēdējā sanāksmē 7.janvārī runāto.

Prokurore norāda, ka tiesneši vairāk runājuši par viņas personisko aizskārumu, proti, par Stukāna viņai veltītajām frāzēm "kā tu varēji skolu pabeigt" un "tikai idiots to var nesaprast". Tomēr, viņasprāt, tas faktiski bija otršķirīgs jautājums, jo viņa lūdza izvērtēt tieši prokuroru neatkarības jautājumu.

Jirgena stāsta, ka pēc lietas izmeklēšanas pērn rudenī viņai jau nostabilizējies viedoklis, kuras personas jāsauc pie atbildības. Bija sagatavoti lēmumu projekti par konkrētu personu atzīšanu par aizdomās turētajiem. Taču 20.septembrī notikusi sanāksme ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un prokuratūras pārstāvjiem, kuras laikā Stukāns esot uzstājis, ka pie atbildības jāsauc vēl viens cilvēks. "Viņam vajadzēja vēl vienu personāžu, un ar to arī viss sākās," saka Jirgena.

"Es viņam pateicu, ka tai personai nav [nozieguma] sastāva un es viņam apsūdzību necelšu," stāsta Jirgena, vienlaikus atzīstot, ka nepretendē uz vienīgo pareizo viedokli. "Paaiciniet citu prokuroru, lai iepazīstas, varbūt viņa ieskatā ir sastāvs - dodiet viņam, bet es to nedarīšu," notikumu gaitu atstāsta Jirgena.

"Ir" noskaidrojis, ka tā arī noticis, jo pēc sanāksmes lietu iedeva izpētīt vēl citai prokurorei. Taču pēc mēnesi ilgas analīzes arī viņa secināja, ka nav pamata saukt pie atbildības cilvēku, uz kura apsūdzēšanu esot uzstājis Stukāns.

Jirgena pauž, ka nākamajā sanāksmē 30.oktobrī ģenerālprokurors "atkal mēģināja pārliecināt, ka man nav taisnība, rāva visādus faktus, un juridiski mēs tur strīdējāmies".

Abas šīs sanāksmes beigušās uz nots "ejiet uzrakstiet man viedokli, pamatojumu ar pierādījumiem, kurš ir un kurš nav vainīgs", atceras Jirgena. Viņas priekšnieks Māris Leja (tagad Augstākās tiesas senators) to arī izdarījis - viņa viedoklis sakritis ar prokurores Jirgenas un KNAB izmeklētājas viedokli, tajā skaitā secinot, ka nav pamata saukt pie kriminālatbildības cilvēku, par kuru Stukānam bijusi interese, vēsta "Ir".

Pēdējā sanāksme, kurā Jirgena piedalījās kā šīs lietas prokurore, notika 7.janvārī. Arī tad Stukāns esot atkārtojis jau vairākkārt teikto - ka Jirgena neesot "ne pirmā, ne pēdējā, kurai ir cits viedoklis, un ka kolēģi ir rīkojušies tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu", proti, cēluši apsūdzības bez savas iekšējās pārliecības, sūtījuši lietas uz tiesu un tās pat uzvarējuši, vēsta "Ir".

Tieši šajā sanāksmē Stukāns esot paziņojis, ka šī lieta jāizņem no KNAB izmeklēšanas, izlaižot posmu par turēšanu aizdomās, uzreiz prokuratūrā jāceļ apsūdzības un lieta jālaiž uz tiesu. Jirgena skaidro, ka tāds risinājums praksē var būt, piemēram, ja KNAB darbinieks pieļāvis pārkāpumu. "Tad ir loģisks izskaidrojums, bet te nekādu objektīvu vajadzību neredzēju," atzīst Jirgena.

Prokurore stāsta, ka pēc pēdējās sanāksmes 7.janvārī vēl dažas dienas gājusi uz darbu, bet no 20.janvāra ārstējas un atrodas darbnespējā. "Izdegšana," viņa skaidro iemeslu. Pēc viņas paustā "viena liela daļa ir aizgājusi prom tieši šīs komunikācijas un viņa attieksmes dēļ".

Viņa apliecināja, ka pēc atveseļošanās vairs neplāno atgriezties prokurora amatā.

LETA jau vēstīja, ka AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata Stukānu, pirmdien žurnālistus informēja AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja - Jirgenas - ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs norāda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Pārbaudē konstatēts, ka prokuratūrā bijušas trīs darba sanāksmes par lietas virzību, kurās diskutēts par juridiskiem jautājumiem, tomēr netika konstatēts, ka doti speciāli norādījumi, bet bijusi profesionāla diskusija.

Vienlaikus netika konstatēts, ka izteikti personiski draudi, tostarp, draudi karjerai un labklājībai, netika izteikti disciplināratbildības draudi un netika konstatēts bosings. Nav konstatēti priekšlikumi manipulēt ar lietu un lietas materiāliem un pierādījumiem. Visi sanāksmju dalībnieki apstiprināja, ka diskusijas bija par profesionāliem un ar lietu saistītiem jautājumiem un domstarpības par juridisko interpretāciju ir ikviena jurista normāla ikdiena, teica Stukāns.

Arī atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.

Līdz ar šīs pārbaudes noslēgšanos atjaunots konkurss uz ģenerālprokurora amatu. Līdz pārbaudes pabeigšanai tas tika apturēts. Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Tāpat vēstīts, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.