AT plēnums neatbalsta Stukāna atbrīvošanu no amata

Pēc AT plēnuma izvērtējuma paziņošanas, nesaskatot pamatu ģenerālprokurora atlaišanai, Stukāns apgalvoja, ka ģenerālprokurora pienākumus allaž esot pildījis un joprojām pildot godīgi. Viņš savu darbību vienmēr balstot uz likumu un taisnīguma principu.

Stukāns joprojām uzskata, ka viens no apsvērumiem, kāpēc tapis prokurores rakstītais trauksmes cēlāja ziņojums Augstākās tiesas priekšsēdētājam, saistīts ar mēģinājumu ietekmēt ģenerālprokurora amata konkursu. Stukāns izcēla, ka pārbaudē analizētās sanāksmes notika pērn rudenī, bet trauksmes cēlāja ziņojums iesniegts vien šogad februārī. Stukāns apgalvoja, ka viņam joprojām neesot zināms par viņu iesniegtā ziņojuma saturs un konkrētie pārmetumi.

Ģenerālprokurors kategoriski noraidīja, ka likumsargu sanāksmēs būtu paudis frāzi "tikai idiots var tā uzskatīt". Viņš ar trauksmes cēlēju nav komunicējis divatā, bet darba sanāksmēs piedalījušās vairākas personas. Sanāksmēs risināti ļoti nopietni un sarežģīti jautājumi.

Vaicāts, vai viņš izteikumos bijis skarbs, Stukāns atbildēja, ka viņš esot no Latgales un daudziem varbūt nepatīkot viņa akcents un tiešā runa. Stukāns vienmēr esot atklāts un patiess pret kolēģiem. Stukāns vilka paralēles ar Krievijas karu Ukrainā, proti, ja pasaule turpināšot tikai stingri nosodīt Krieviju, neko citu nedarīs un tikai šausmināsies, tad karš būšot mūžīgs. Viņš sanāksmēs vienmēr runājot par praktiskajiem darbiem.

Viņa ieskatā, nevar būt situācija, ka valsts bijusī augstā amatpersona - bijušais premjers Krišjānis Kariņš - jau vairāk kā gadu nevar saņemt skaidru atbildi, vai, veicot pienākumus, ir izdarījis pārkāpumu vai nav. Ģenerālprokurora izpratnē, šādai situācijai nav attaisnojuma. Stukāns apgalvoja, ka vienā no pirmajām sanāksmēm jautājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem un prokuroriem, vai nav nepieciešams izveidot izmeklētāju un prokuroru grupu, lai sabiedrībai saprātīgā laikā sniegtu juridiski pamatotu viedokli, nevis turpinātu vienkārši debatēt.

Pašlaik Stukāns neesot informēts par Kariņa lietas virzību, jo pēc trauksmes cēlējas ziņojuma viņš apzināti pārstājis interesēties par šo lietu.

Jau ziņots, ka AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nav saskatījis pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Stukānu.

Veikt pārbaudi par ģenerālprokurora iespējamiem likuma pārkāpumiem AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs rosināja, izvērtējis trauksmes cēlēja - prokurores Viorikas Jirgenas - ziņojumā norādītos apstākļus.

AT priekšsēdētājs žurnālistiem atzina, ka ziņojumā norādītais par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas bija pietiekams pamats ierosināt pārbaudi. Izvērtēt šos apstākļus pēc būtības AT priekšsēdētājs pilnvaroja senatori Aiju Brantu.

Strupišs sprieda, ka konkrētajā gadījumā varētu runāt par koleģiālo ētiku, bet Stukāna izteikumi nav bijuši tādi, lai viņu varētu atbrīvot no amata, jo, lai atbrīvotu ģenerālprokurora no amata, ir jābūt gana nopietnam pārkāpumam, kas šajā gadījumā neesot noticis.

Pārbaudē konstatēts, ka prokuratūrā bijušas trīs darba sanāksmes par lietas virzību, kurās diskutēts par juridiskiem jautājumiem, tomēr netika konstatēts, ka doti speciāli norādījumi, bet bijusi profesionāla diskusija.

Vienlaikus netika konstatēts, ka izteikti personiski draudi, tostarp, draudi karjerai un labklājībai, netika izteikti disciplināratbildības draudi un netika konstatēts bosings. Nav konstatēti priekšlikumi manipulēt ar lietu un lietas materiāliem un pierādījumiem. Visi sanāksmju dalībnieki apstiprinājis, ka diskusijas bija par profesionāliem un ar lietu saistītiem jautājumiem un domstarpības par juridisko interpretāciju ir ikviena jurista normāla ikdiena.

"Diskusiju laikā izskanējušas divas frāzes, kuras bija norādītas trauksmes cēlāja ziņojumā un kuras var uztvert kā personisku apvainojumu. Viena frāze bija "tikai idiots var tā uzskatīt", bet otra - "kā tu skolu varēji pabeigt"," informēja Strupišs, norādot, ka konkrētajā gadījumā var runāt par koleģiālo ētiku un tas norādīts senatora atzinumā, ka pašas par sevi šīs frāzes nesasniedz tādu pakāpi, kurā ģenerālprokuroru var atbrīvot no amata.

Līdz ar šīs pārbaudes noslēgšanos tiek atjaunots konkurss uz ģenerālprokurora amatu. Tagad noteikts, ka 11.jūnijs ir pēdējā diena, kad tiesnešiem ir jāizvirza ģenerālprokurora kandidāts, lai par tā apstiprināšanu varētu lemt Saeima.

Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus 25.aprīlī. Pats Stukāns norādīja, ka savu kandidatūru neatsauks.

AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" ziņoja, ka trauksmes cēlēja ziņojums ir saistīts ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.

"Kas notiek Latvijā?" vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.

Tāpat ziņots, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.