Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) konferencē, diskutējot, uz ko pašlaik fokusēta izglītības sistēma un kam vajadzētu būt pedagogu rūpju lokā, izskanēja zīmīgs pašreizējās situācijas raksturojums: «Mūsu izglītības sistēma šobrīd fokusējas uz to, lai pierādītu, ka karalis nav kails. Ir būtiski tikt skaidrībā, kā to karali apģērbt.»
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas jaunieši par studiju vietu ārpus Latvijas visbiežāk izvēlas Lielbritāniju, informē ārzemju izglītības aģentūrā "Baltic Council for International Education".
Bezmaksas augstākā izglītība, plašs studiju programmu piedāvājums angļu valodā, labas atsauksmes no citiem studējošajiem – šos kā galvenos argumentus par labu studijām Dānijā min jaunieši.
Krievijas ierosinājumu atvērt Latvijā krievu skolas pēc saviem standartiem Latvijas sabiedrība uzņēma ar dalītām jūtām: latviski runājošie kategoriski iebilst pret šādu iespēju, kamēr krievu diaspora tajā nesaskata nekā peļama.
Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas.
Šajā mācību gadā 14 173 bērni nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, un tas ir par 1555 bērniem vairāk nekā 2012.gadā, aģentūru LETA informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis Jānis Mihailovs.
«Uzņēmējspējas ir viena no galvenajām kompetencēm, kuras loma nākotnē kļūs arvien nozīmīgāka un būs kā izšķirošais faktors, kas noteiks, cik cilvēks būs veiksmīgs gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tas atzīts Eiropas Savienības līmenī,» diskusijā Uzņēmējdarbības vides attīstība tuvākajos trīs gados un izglītības loma tajā uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Bilingvālās izglītības tiesiskais regulējums ir skaidrs un precīzs, bet tās īstenošanas prakse ir nepilnīga - kliba, secinājuši Tiesībsarga biroja darbinieki, veicot monitoringu 49 skolās, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmas.
Grobiņā līdz 2015.gada vasarai starp ģimnāzijas un pamatskolas ēkām plānots uzbūvēt savienošu korpusu, aģentūru LETA informēja Grobiņas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Gunita Laiveniece.
Latvijai pieejamais finansējums programmā "Erasmus+" tiek lēsts vairāk nekā 100 000 miljonu eiro apmērā, ar ko varētu atbalstīt vismaz 50 000 cilvēku, šodien jaunās Eiropas Savienības (ES) izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas prezentācijas pasākumā sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka.
Pilotprojektā par darba vidē balstītu izglītību iesaistīto audzēkņu skaits pieaudzis jau līdz 140, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Būvniecības nozarē strādājošie atzīst, ka būvniecības speciālistu izglītības līmenis ir pasliktinājies, bet Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji norāda, ka katru gadu augstskolu varētu pabeigt vēl mazāks studentu skaits, tas nozīmē, ka būvniecības industrija drīzumā varētu saskarties ar speciālistu trūkumu.
Bilingvālā izglītība ir augsti novērtēta starptautisko ekspertu ziņojumos un uzskatāma par vienu no Latvijas izglītības sistēmas veiksmes stāstiem, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
Pašvaldības ilgstoši pienācīgi nepilda tām likumā noteikto pienākumu un savlaicīgi neizstrādā , šodien tiesībsarga konferencē norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) astoņiem doktora grāda ieguvējiem būs atkārtoti jāaizstāv savi diplomdarbi, aģentūrai LETA apliecināja RPIVA Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Ligita Āzena.
Teju katrs iedzīvotājs (93%) saredz iespējas būtiski uzlabot izglītības kvalitāti Latvijā – tā rāda izglītības uzņēmuma LIELVĀRDS veiktā pētījuma rezultāti.