Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā atvērtas vairāk nekā desmit privātskolas un izglītības iestādes aizvien biežāk piedāvā individuāli izstrādātas, nevis pēc noteiktā parauga veidotas programmas.
Tas acīmredzot nozīmē to, ka vecāki un arī pedagogi ir neapmierināti ar standarta skolu izglītības kvalitāti. To apliecina arī Tukumā izveidotās Dzīvās skolas dibinātāji.
Alternatīvās izglītības iestāde tapa 2011. gadā kā filiāle Drustu tautskolai 99 Baltie zirgi, kurai jau bija savs atzars Ikšķilē. Pirmos gadus tā darbojās savulaik slēgtajā Tukuma novada Praviņu skolā, taču telpas izrādījās par lielām un grūti uzturamām, tāpēc šobrīd skola ir pārcēlusies uz ēku Tukuma centrā. Tajā gan ir pašauri, bet ir cerība, ka jau nākamgad pašreizējās pusmājas vietā būs vesela ēka. «Par mums interese ir, un Tukumā mūsu kļūst aizvien vairāk,» teic skolas direktore Silva Balode. Skolas pirmsākumus viņa nodēvē par gājienu kā pa kalniem, jo daudzi neesot sapratuši, ko nozīmē vecāku veidota skola, un bijuši pārsteigti, ka viņiem jāmaksā par savu atvašu izglītošanu, jāiet uz talkām un pasākumiem. Šā iemesla dēļ daļa ģimeņu atbirušas, un nu te esot palikuši tie cilvēki, ar kuriem patiesībā vajadzējis sākt, jo viņi saprot ideju, ir motivēti un gatavi darboties.
Skolas sarakstos ir 78 bērni, daļa zinības gan apgūst mājmācībā. Šis modelis izveidojies «pilnīgi negaidīti», kad pirmajā gadā viena ģimene vēlējusies tādu īstenot. Direktore esot uzticējusies un atbalstījusi ieceri. Vecākais ģimenes dēls veiksmīgi absolvējis skolas 9. klasi un iestājies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur tagad esot viens no labākajiem skolēniem klasē. Tas esot iedrošinājis skolas kolektīvu turpināt šādu praksi. Direktore gan atzīst, ka no pāris ģimenēm skolai nācies atvadīties, jo redzējusi, ka sadarbība neveidojas. Atbildīgās institūcijas zinot un sekojot notiekošajam, tomēr vēl pie modeļa pilnveides jāpiestrādā. Daļa mājmācības bērnu ar laiku gan izvēlas mācīties kopā ar vienaudžiem. Tam pierādījums ir kādas ģimenes bērni, kuri todien, kad skolā viesojas Neatkarīgā, bez problēmām pievienojas notiekošajam klasē.
Izrādot savu saimniecību, S. Balode skaidro, ka prioritāte ir zināšanu reāla izmantošana. Daļa metožu paredz integrēti apgūt mācību programmu, kur, piemēram, ar mūzikas un ritmikas palīdzību nostiprinātas matemātikas stundās iegūtās zināšanas. «Ir jābūt vispusīgai attīstībai un līdzsvaram. Mūsu misija ir nenodzēst bērnā to, kas viņā dabiski ir ielikts. Atklāt katra talantu, rosināt radoši izpausties. Un to vislabāk izdarīt jau sākumposmā. Tiem, kas atnāk no citām skolām, jau ir grūtāk to izdarīt,» teic S. Balode, nosaucot viņus par sistēmas sāpinātiem. Viņa arī noraida pieņēmumu, ka skolā nebūs jāmācās un valda visatļautība, – tā noteikti nav, prasības jāizpilda un ir jāstrādā. To Neatkarīgajai apliecina arī viena no skolniecēm Tamāra: viņai šāds modelis patīkot labāk nekā parastajā skolā – labāk saprotot un uztverot mācību vielu un rezultāti uzlabojušies.
Runājot par finansējumu, viens no dibinātājiem Reinis Ziļevs norāda, ka tas ir gan no vecāku līdzmaksājuma, gan pašvaldību nauda. «Esam izdzīvojuši, un ar katru gadu izskatās aizvien labāk.» Viņš gan uzsver: skola nekad nebūs bizness. Jo izveidot var jebko, bet tālākais jau ir grūti – gan personāla atlase un komandas izveide, gan materiālās bāzes nodrošināšana. Abi skolas veidotāji atzīst, ka, lai gan tā sauktā alternatīvā izglītība aizvien iet plašumā, daudzi joprojām uz to skatās ar aizdomām, un arī nozares vadība lielākas atkāpes no standarta nepieļauj. Lai arī kā, tomēr nākotne šādām skolām noteikti ir, to pierādot arī nepārtraukti to augošais skaits.