Baltijas valstis izglītībai atvēl krietni lielāku budžeta daļu nekā cituviet ES

© F64

Izdevumi izglītībai Baltijas valstis veido lielāko budžetu izdevumu īpatsvaru no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati par 2012.gadu.

Igaunija izglītībai atvēl 16,22% no budžeta izdevumiem, kas ir lielākais īpatsvars starp ES valstīm.

Lietuva izglītībai 2012.gadā atvēlēja 15,53% budžeta izdevumu, bet Latvija - 15,03% no izdevumiem, kas ir attiecīgi otrais un trešais lielākais īpatsvars.

ES valstīs vidēji izglītībai tiek iedalīti 10,67% no budžeta izdevumiem, bet eirozonā - 10,05%.

Vismazāko budžeta izdevumu daļu izglītībai 2012.gadā atvēlēja Grieķija - 7,65%, kam seko Itālija - 8,21% un Rumānija - 8,22% no budžeta izdevumiem.

Vērtējot attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), Latvijā 2012.gadā izglītībai iedalīti 5,48% no IKP, kas atbilst ES vidējam līmenim.

2012.gadā kopumā Latvijā izglītības nozarei iedalīti 1,735 miljardi eiro.

ES valstīs izglītībai 2012.gadā vidēji tika iedalīti 5,26% no IKP, bet eirozonā - 5,02% no IKP.

Vislielākais īpatsvars no IKP izglītībai reģistrēts Dānijā - 7,88%, kam seko Zviedrija ar 6,82% un Kipra ar 6,69% no IKP.

Vismazākais īpatsvars no IKP izglītībai fiksēts Rumānijā - 3,01%, Bulgārijā - 3,52% un Slovākijā - 3,85% no IKP.

Igaunija izglītībai 2012.gadā tērējusi 6,4% no IKP, kas ir piektais augstākais īpatsvars starp ES valstīm, bet Lietuva 5,6% no IKP.

Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais