Izglītība

Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017.gadā ieguldīja 7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance 2020".

Lai gan skolotāji uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās vispārējās un specifiskās kompetences iekļaujošajai izglītībai, tikai 11% Rīgas skolotāju jūtas komfortabli strādāt iekļaujošās klasēs. Tā atklāj pērn veiktais pētījums par skolotāju pašuztveri saistībā ar iekļaujošo izglītību un kompetencēm iekļaujošajai izglītībai. Pētījumā, ko 2019.gadā īstenoja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece asociētā profesore Dita Nīmante un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas lektore un Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu piedalījās 1590 Rīgas skolu skolotāji, kuri vērtēja savas kompetences iekļaujošajai izglītībai. Pētījums atklāja tiešu saistību starp skolotāju izglītību iekļaujošajā izglītībā un to, kā skolotāji vērtē savas vispārējās un specifiskās kompetences. Skolotāji, kas ieguvuši formālo izglītību par iekļaujošo izglītību, jūtas kompetentāki iekļaujošajā izglītībā

Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, kur kopumā piedalījās 92 skolēni no 27 pasaules valstīm, pirmo reizi tās vēsturē skolēns no Latvijas izcīnījis zelta medaļu, informēja Valsts izglītības satura centrā.

Starptautiskajā pasaules universitāšu reitingā "The Times Higher Education World University Rankings 2021" iekļuvušas trīs universitātes no Latvijas - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

Portatīvie datori, kurus plānots iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, skolas varētu sasniegt oktobra beigās vai novembra sākumā.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.

448 skolas jeb 82% aptaujāto izglītības iestāžu, uzsākot jauno mācību gadu, īstenos A modeli - mācības klātienē, paredzot drošības pasākumus atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, šodien preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Rīt jau 1. septembris. Daudziem tūkstošiem skolēnu un pedagogu atsāksies mācību process, taču, šķiet, vissatraucošākā (pozitīvā nozīmē) došanās uz skolu Zinību dienā būs tiem, kuri mācību iestādes durvis vērs pirmo reizi – pirmklasniekiem, kā arī jaunajiem skolotājiem. Šogad plašajai pedagogu saimei ir pievienojusies Evija Mirķe. Evija atklāj, ka viņas stāsts par skolotāja profesijas izvēli aizsākās jau pirms 20 gadiem, bet allaž gadījās kāds iemesls, kāpēc šis lēmums tika atlikts. Taču, uzzinot par projektu “Mācītspēks”, kas divu gadu laikā sagatavos jaunu pedagogu paaudzi, Evija saprata ‒ “tagad vai nekad”.

Covid-19 izplatīšanās risku apstākļos Latvijas lielās skolas mācības pārsvarā organizēs rīta un vakara maiņās vai pamīšus pa nedēļām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

“Šobrīd pirmais septembris ir iecerēts klātienē, ņemot vērā, ka pulcēšanās ārā ir iespējama līdz pat 3000 cilvēkiem. Nosacījumi, kas attiecas uz pilnīgi visiem līmeņiem, ir higiēnas prasības, nodrošinot roku dezinfekciju, klašu vēdināšanu un pats svarīgākais, ka klase ir viens kopums, kas daudz nekustas pa skolu,” jaunā mācību gada sākumu skolās RīgaTV 24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” raksturoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 25.augustam gaidīs katras skolas izstrādātu plānu par mācību procesa organizēšanu, trešdien preses konferencē informēja izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Nereti biznesa idejas top brīdī, kad persona sastopas ar kādu problēmu, kurai vēl neviens nav izdomājis kvalitatīvu risinājumu.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, vairāk nekā puse jeb 52% Latvijas skolēnu vēlas atgriezties skolā un atsākt mācības klātienē, liecina aptaujas dati. Vēl entuziastiskāki par gaidāmo mācību gada sākumu ir vecāki – vairākums jeb 88% norādījuši, ka vēlas, lai bērni atgriežas skolā, atsākot mācības klātienē. 

Šogad reflektantu skaits studijām Latvijas augstskolās ir lielākais pēdējo gadu laikā, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Transporta un sakaru institūts (TSI) sāk studentu uzņemšanu bakalaura programmā “Computer Science” (“Datorzinātnes”), kas ir akreditēta Rietumanglijas Universitātē (UWE), kura atrodas Bristolē, Lielbritānijā. Programmas absolventi saņems divus diplomus un prestižu kvalifikāciju, kas ļaus attīstīt karjeru jebkurā pasaules valstī.

No šā gada 1.augusta mācību procesu organizēs klātienē izglītības iestādē, bet būs jāievēro virkne piesardzības prasību, tostarp jāorganizē izglītojamo plūsma, mazinot to krustošanos, kā arī nepieļaujot drūzmēšanos, otrdien atbalstot grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lēma valdība.

Saeimā iesniegts liels skaits priekšlikumu neviennozīmīgi vērtēto grozījumu Augstskolu likumā skatīšanai otrajā lasījumā.

Arī izvēles eksāmenos šogad augstākos centralizēto eksāmenu rezultātus sasnieguši skolēni ne tikai lielajās pilsētās, bet arī reģionos, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotie dati pa izglītības iestādēm.

Ņemot vērā situāciju ar Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā, kā arī jaunā mācību gada tuvošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Veselības ministriju (VM) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) veido nosacījumus izglītības darba organizācijai. To pamatā – mācību norise plānota klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un piesardzības pasākumus.

 Ir gudri ļaut pašvaldībām izlemt, kādā epidemioloģiskajā situācijā pārtraukt klātienes mācības, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par mācību procesa organizēšanu jaunajā mācību gadā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis.