Izglītība

Izglītības sistēmai ir jāattīsta un jāpalielina skolēnu izpratne, ne tikai zināšanas, šādu viedokli šodien konferencē "Skola katram bērnam" pauda "Skola2030" vecākais eksperts Jānis Vilciņš.

Rīgas Tehniskā universitāte ir pirmā no augstskolām, kas šonedēļ pilnībā pārgājusi uz attālināto studiju procesu, izņemot atsevišķas programmas, kur studentiem jāveic laboratorijas darbi klātienē.

„Ar ministri Šuplinsku var kaut ko sarunāt, vai nu glaudot pa spalvai, vai nu atrodoties boksa ringā. Ja gribam ar viņu komunicēt cieņpilni un korekti, ar profesionāliem, pētījumos pamatotiem argumentiem, ‒ šāda valoda neder. Ir vajadzīga tikai spēka un agresijas valoda, ir tikai – kurš kuru. Ja viņa man uzlej dubļu spaini un es viņai padodu roku, nākamajā reizē viņa man uzlies divus dubļu spaiņus. Bet ja es atnākšu uz ministriju un parādīšu – re, dubļu spaiņi man jau ir līdzi! – tad būs cita runāšana. Katrā ziņā LIZDA ir atvērta sadarbībai, tās pilnveidei, un to var uzlabot ministres attieksmes maiņa,” attiecības ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) skaidro Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Šodien – saruna ar viņu.

Sākoties jaunajam mācību gadam, skolēniem ir lieliska iespēja ar klasi apmeklēt dažādas tehnoloģiju darbnīcas Ventspils Digitālajā centrā, padarot mācību procesu aizraujošāku un daudzveidīgāku. Digitālais centrs piedāvā izvēlēties tehnoloģiju darbnīcas kā vienu no pieturvietām arī skolēnu ekskursijās, turklāt ir iespējams aicināt centra mācībspēkus pie sevis ciemos.

Valsts ir atvēlējusi 3,9 miljonus eiro, lai iegādātos aptuveni 7000 klēpjdatorus skolām, kuras varēs tos izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka ar šādu daudzumu klēpjdatoru būs par maz, lai ar šīm iekārtām nodrošinātu visus vidusskolēnus. Tos dalīs proporcionāli vidusskolēnu skaitam. Mazajām skolām tie vispār ies secen.

Saslimšana ar Covid-19 septembrī ir konstatēta kopumā 17 izglītības iestādēs, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst kritiskāka, iespējams, skolām jādomā par B modeļa izvēli, šādu viedokli preses konferencē par pedagogu nodrošinājumu Latvijas skolās pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jūrmalas dome plāno apvienot divas skolas, izvietojot tās par 11 miljoniem eiro pārbūvētā skolas ēkā, savukārt vienas reorganizējamās skolas bērnu vecāki pauž bažas, vai šādi netiks pieļauti nelietderīgi tēriņi un vai skolu apvienošanas rezultātā netiks zaudēta mācību kvalitāte.

Šodien Ministru kabinets lēma piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 3,97 miljonus eiro, lai uzlabotu izglītības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu mūsdienīga mācību procesa organizēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lūdz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt tai 3,97 miljonus eiro, lai uzlabotu izglītības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu mūsdienīga mācību procesa organizēšanai.

Par spīti korekcijām, kādas pasaulē ieviestas koronavīrusa Covid-19 radītās situācijas dēļ, arī šajā septembrī lielākā daļa skolu Latvijā vēra durvis skolēniem, kuriem priekšā kārtējais mācību gads, lai apgūtu arvien jaunas un jaunas zināšanas. Kamēr vecāko klašu skolēniem, jau krietnu laiku ir skaidrs, kas ir izglītība, un kā notiek mācību process, tikmēr mazākajiem, slēpjoties aiz garajiem gladiolu un citu rudens ziedu kātiem, iespējams, ir satraukums par to, kas gaidāms turpmāko mācību gadu laikā. Tiesa, to iespējams mazināt, ja vien vecāki spēj veiksmīgi palīdzēt atvasei iejusties jaunajā vidē, iemācīt, ko nozīmē, piemēram, mājas darbu pildīšana, kā arī būt vislielākais mazo ķiparu atbalsts brīžos, kad vien tas nepieciešams.

Augstākajā izglītībā Latvija uz vienu studentu 2017.gadā ieguldīja 7085 eiro (8346 ASV dolārus), kas ir par 6775 eiro mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD ikgadējais izglītības pārskats "Education at a Glance 2020".

Lai gan skolotāji uzskata, ka viņiem piemīt nepieciešamās vispārējās un specifiskās kompetences iekļaujošajai izglītībai, tikai 11% Rīgas skolotāju jūtas komfortabli strādāt iekļaujošās klasēs. Tā atklāj pērn veiktais pētījums par skolotāju pašuztveri saistībā ar iekļaujošo izglītību un kompetencēm iekļaujošajai izglītībai. Pētījumā, ko 2019.gadā īstenoja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece asociētā profesore Dita Nīmante un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas lektore un Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare, ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu piedalījās 1590 Rīgas skolu skolotāji, kuri vērtēja savas kompetences iekļaujošajai izglītībai. Pētījums atklāja tiešu saistību starp skolotāju izglītību iekļaujošajā izglītībā un to, kā skolotāji vērtē savas vispārējās un specifiskās kompetences. Skolotāji, kas ieguvuši formālo izglītību par iekļaujošo izglītību, jūtas kompetentāki iekļaujošajā izglītībā

Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, kur kopumā piedalījās 92 skolēni no 27 pasaules valstīm, pirmo reizi tās vēsturē skolēns no Latvijas izcīnījis zelta medaļu, informēja Valsts izglītības satura centrā.

Starptautiskajā pasaules universitāšu reitingā "The Times Higher Education World University Rankings 2021" iekļuvušas trīs universitātes no Latvijas - Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

Portatīvie datori, kurus plānots iegādāties par valsts budžeta līdzekļiem, skolas varētu sasniegt oktobra beigās vai novembra sākumā.

Savas pirmās skolas gaitas šogad uzsāks vairāk nekā 20 000 pirmklasnieku, to vidū arī Āgenskalna sākumskolas 1.b klases skolniece Amēlija Vītola un Rīgas Hanzas vidusskolas 1.a klases skolnieks Eduards Kļaviņš. Šis pirmais septembris daudzās skolās būs citādāks, nekā ierasts gan Covid-19 pandēmijas diktēto piesardzības pasākumu, gan arī jaunā kompetenču mācību satura dēļ.

448 skolas jeb 82% aptaujāto izglītības iestāžu, uzsākot jauno mācību gadu, īstenos A modeli - mācības klātienē, paredzot drošības pasākumus atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, šodien preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Rīt jau 1. septembris. Daudziem tūkstošiem skolēnu un pedagogu atsāksies mācību process, taču, šķiet, vissatraucošākā (pozitīvā nozīmē) došanās uz skolu Zinību dienā būs tiem, kuri mācību iestādes durvis vērs pirmo reizi – pirmklasniekiem, kā arī jaunajiem skolotājiem. Šogad plašajai pedagogu saimei ir pievienojusies Evija Mirķe. Evija atklāj, ka viņas stāsts par skolotāja profesijas izvēli aizsākās jau pirms 20 gadiem, bet allaž gadījās kāds iemesls, kāpēc šis lēmums tika atlikts. Taču, uzzinot par projektu “Mācītspēks”, kas divu gadu laikā sagatavos jaunu pedagogu paaudzi, Evija saprata ‒ “tagad vai nekad”.

Covid-19 izplatīšanās risku apstākļos Latvijas lielās skolas mācības pārsvarā organizēs rīta un vakara maiņās vai pamīšus pa nedēļām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.