Eksperts: Izglītības sistēmai jāattīsta skolēnu izpratne, ne tikai zināšanas

© Romāns Kokšarovs/F64

Izglītības sistēmai ir jāattīsta un jāpalielina skolēnu izpratne, ne tikai zināšanas, šādu viedokli šodien konferencē "Skola katram bērnam" pauda "Skola2030" vecākais eksperts Jānis Vilciņš.

Viņš stāstīja, ka skolotājiem, īpaši matemātikā, ir jāattālinās no mehāniskām instrukcijām un jāvairo "satura atsegums", lai skolēni izprastu vielu, ne tikai to zinātu.

Pēc viņa paustā, matemātikā saturu var būvēt divejādi - kā zinātni vai paturot prātā skolēnu, viņa izpratnes lauku un to, ka tas pakāpeniski veidojas un pieaug. "Tipiska izpausme tradicionālajai pieejai ir tāda, ka mēs, skolotāji, gaidām iespēju iedot "stingro" definīciju. Tad, vai nu nedarām kaut ko, jo skolēni nav gatavi šai definīcijai, vai darām daudzas lietas, bet skolēni nesaņem atbildi uz to, kas ir tas, ko darām, jo definīcijai viņi nav gatavi," teica eksperts.

Taču, ja skolotājs pieiet vielai no skolēnu izpratnes puses, tad iespējams skolēniem jau agrākā vecumā veidot izpratni par noteiktu vielu, piemēram, izpratni par simetriskām figūrām veidot jau pirmajā, otrajā klasē, nevis sākt par to runāt tikai 7.klasē, uzskata Vilciņš, akcentējot, ka atliek tikai apdomāt, kā nesamelojot zinātniski, šī vecuma skolēniem paskaidrot, ko nozīmē simetriska figūra.

Viņaprāt, visās mācību jomās mācīšanās kļūst par mācību saturu, un šīs prasmes esot nepieciešams stiprināt ar atbilstošām zināšanām par domāšanas prasmēm. Tāpat viņš aicināja skolotājus sniegt atbildes uz skolēnu jautājumiem, un meklēt dažādas pieejas, kā izskaidrot skolēnam nesaprotamo vielu. Pēc viņa sacītā, skolēniem pie katras jaunās vielas ir svarīgi saņemt atbildes uz jautājumu - kāpēc tā ir.

Eksperts arī norādīja, ka turpmāk, ieviešot jauno mācību saturu, skolēniem tiks pilnveidota izpratne. Taču viņš uzsvēra, ka skolēniem aizvien būs jaiegaumē atsevišķi fakti, formulas un algoritmi.

Kā ziņots, šodien Ogrē notiek pilnveidotā mācību satura un pieejas aprobācijas noslēguma konference "Skola katram bērnam", kurā izglītības praktiķiem un rīcībpolitikas veidotājiem ir iespēja diskutēt par to, kā mācībās pilnvērtīgi iekļaut katru skolēnu.

Latvijā

Mūsdienu digitālajā laikmetā krāpnieki kļūst arvien aktīvāki un veidi, kā tie darbojas arvien "radošāki" - sākot no krāpnieciskiem telefonzvaniem līdz pat cilvēka identitātes zādzībām. Kādi šobrīd ir TOP 3 izplatītākie veidi kā iedzīvotājiem izkrāpj naudu, un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par vienu no upuriem, dalās Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.

Svarīgākais