Salauztas mēbeles vai tehnika, sabojātas durvis vai logi un neizmazgājami nosmērēta gultasveļa – šādas nepatīkamas sekas pēc sevis īres mājokļos mēdz atstāt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īrnieki, liecina apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma "Balcia" pieredze. Kā īpašniekiem pasargāt sevi no pamatīgiem zaudējumiem ļaunprātīgas īrnieku rīcības dēļ, un kas jāņem vērā, lai apdrošināšana šādos gadījumos segtu visas izmaksas?
27 gadus vecā Sandra, meklējot dzīvokļa biedrus, ievietoja sludinājumu tiešsaistē. Viņas ievietotais sludinājums ievērojami atšķiras no ierasti redzētajiem.
Karlsbergu ģimene Rīgā Nometņu ielā dzīvokli īrē jau vairākus gadu desmitus. Sākotnēji nams bija Rīgas pašvaldības īpašumā, tomēr pirms 10 gadiem denacionalizācijas procesā to atguva īpašnieks, kurš dzīvo ASC un par māju neliekas ne zinis, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Jaunietis vārdā Toms jau kādu laiku kopā ar savu brāli īrē dzīvokli kādā namā, kas atrodas Pulkveža Brieža ielā Rīgā. Izdevīgās atrašanās vietas dēļ, Toms un viņa brālis nevēlas atteikties no dzīvokļa īrēšanas, tomēr namīpašnieka rīcība liecina, ka viņa nodoms ir jauniešus izlikt uz ielas, vēsta raidījums "Degpunktā".
Denacionalizēto māju īrnieki un šo ēku īpašnieki dzīvo kā uz pulvera mucas, jo daudzu gadu garumā nav panākts kompromiss, kas apmierinātu abas puses. Kopš tiek gatavoti grozījumi Dzīvojamo telpu īres likumā, īrnieki uzskata, ka namīpašnieku tiesības būs pirmajā vietā, un namīpašnieki faktiski vēlas to pašu – lai jaunais likums ir vairāk viņu pusē.
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu.
Sarūgtinot namīpašniekus un komercbankas, Satversmes tiesa atzinusi par konstitūcijai atbilstošu normu, kas paredz, ka, mainoties mājas vai dzīvokļa īpašniekam, jaunais īpašnieks nedrīkst patvaļīgi mainīt īres līgumu nosacījumus.
Saistībā ar topošo likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" piedāvāti divi priekšlikumi, lai pasargātu denacionalizēto namu īrniekus, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) preses sekretāre Anna Kononova.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājam valsts sekretāra vietniekam Andrim Liepiņam līdz 17.februārim sniegt skaidrojumu par ministrijas izstrādāto likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums".
Lai pasargātu godīgos maksātājus no savu kaimiņu parādiem un no neapzinīgiem apsaimniekotājiem, Saeima ir veikusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot iespēju par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem, t.i., bez nama pārvaldnieka starpniecības.
Dzīvokļu īpašnieki nav kompetenti eksperti, kuri spēj novērtēt balkona stāvokli, tā nolietojumu, drošumu vai bojājumu pakāpi. Pat ja šķiet, ka trauksmei nav pamata, ir jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, jo tam ir pienākums reizi gadā apsekot mājas konstrukcijas.
Saeimā trešajā lasījumā jāizskata grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, un tajos paredzēts, ka iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar to sniedzējiem.
Tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas pašlaik apsaimnieko Privatizācijas aģentūra (PA), ir jāsasauc īpašnieku kopsapulce un jāvienojas par to, kā turpmāk tiks pārvaldīta māja.
Nepatīk rajons, bērnam tālu jāiet līdz skolai, sabiedriskais transports kursē pārāk reti – šie iegansti netiks uzskatīti par argumentiem, lai daudzas reizes atteiktos no pašvaldības piedāvātā dzīvokļa.
Īrnieki pārāk nenopietni izturas pret savu naudu un pagaidu dzīvesvietu – to apliecina pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) iniciatīvas veiktā aptauja. Katram ceturtajam īrniekam Latvijā nav rakstiski noformētu līgumattiecību, bet katrs otrais ir atzinis, ka mitekļa izīrēšanas laikā ir piedzīvojis dažādas problēmas.