Intervija

Pirmoreiz Uldis Sesks par Liepājas pašvaldības vadītāju kļuva pirms 20 gadiem. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņam gan nācās panervozēt, jo bija skarba priekšvēlēšanu kampaņa un nevarēja zināt, kas vinnēs, kas ar ko veidos pilsētā valdošo koalīciju, tomēr viņš ir vecajā amatā joprojām. Par Liepājai aktuālām lietām Neatkarīgās intervija ar Liepājas mēru Uldi Sesku.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis intervijā Neatkarīgajai pamato, kāpēc attieksmē pret zinātni un zinātniekiem Latvijā izpaužas tuvredzīga valsts nākotnes plānošana.

Ar latviešu literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesori un Saeimas deputāti Janīnu Kursīti (Nacionālā apvienība) tiekamies dienā, kad blakus Izglītības ministrijai, stutējot Pulvertorni, sanākuši krieviski runājoši pensionāri, lai cīnītos pret zināšanu apguvi latviešu valodā. Viņiem, šķiet, par vēlu sākt apgūt kādas zinības, kur nu vēl valsts valodā, taču tiem, kuri saista savu dzīvi ar Latviju un tās nākotni, ir jāaptver latviešu valodas nozīme, un tā, patiesību sakot, ir milzīga.

Ansis Ataols Bērziņ’šobrīd atrodas Čehijas cietumā. Viņš pārsūdzēs Liberecā 2017. gada 18. septembrī notikušās tiesas spriedumu – izdot viņu Latvijai.

Par Latvijas ekonomisko stāvokli un tās attīstības perspektīvām saruna ar Luminor bankas ekonomikas ekspertu Pēteri Strautiņu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild domnīcas Certus direktors, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Kad un kādu atdevi var gaidīt no nodokļu reformas, kas vajadzīgs sekmīgākai ekonomikas attīstībai, un kā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iedomājas realizēt ieceri ekonomikas ministru apstiprināt tikai ar viņu akceptu? Neatkarīgās intervija ar kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

«In the End, we will remember not the words of our enemies, but the silence of our friends,» savulaik teica Martins Luters Kings, un tas ir gluži kā par Kataloniju runāts. «Beigās mēs atcerēsimies nevis mūsu ienaidnieku teikto, bet gan mūsu draugu klusēšanu.» Uzsvērti augstprātīga ir Eiropas Savienības, tostarp mūsu valsts vadītāju klusēšana, no malas vērojot Katalonijas cīņu, cerības un izmisumu. Šķiet, ir aizmirsts gan tas, ka ikvienai tautai ir pašnoteikšanās tiesības, gan tas, ka ir daudz precedentu, kad valstis sadalās, lai pēc tam attīstītos blakus, tomēr atsevišķi. Katalonija šobrīd ir iedzīta strupceļā, liedzot tās līderiem veikt sarunas, kas būtu tikai loģisks referenduma turpinājums. Sarunu vietā Spānija veic represijas, apcietinot Katalonijas neatkarības kustības līderus. Kā uz Kataloniju raugās Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle?

Pulkvežleitnants, Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis MIRBAHS intervijā Neatkarīgajai pamato valsts aizsardzības mācības kā obligāta vai obligāta izvēles priekšmeta nepieciešamību skolās, raksturo, kas darāms, lai iecere izdotos.

Intervija ar profesoru Andreju Veisbergu, latviešu valodnieku, tulku un tulkotāju, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Tulkošanas katedras vadītāju un pasniedzēju, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāju: par latviešu valodas lomu un vietu mūsdienu Latvijā, par «aizliegtajiem» vārdiem, par valodas izvēli Latvijas augstskolās un krievu valodas ietekmi uz latviešu valodu.

Ziņas par vardarbības gadījumiem, kuri vērsti pret bērniem, nav retums. Diemžēl Latvijas jaunākajā vēsturē ir ziņas, ka bērns ir nosists par to, ka viņš bez atļaujas apēdis ievārījuma burciņu; ka sešus gadus vecs bērns viens pats ir izgājis no mājas, aizklīdis tālu prom un nosalis mežā. Regulāri sabiedrība tiek šausmināta par vardarbību bērnu namos, slēgta tipa audzināšanas iestādēs, arī parastajās skolās. Lai noskaidrotu, kādi ir šis vardarbības cēloņi, vardarbības dinamika, tendences un kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu, saruna ar Latvijas Bērnu fonda prezidentu, Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS).

Neatkarīgā sarunājas ar Rīgas pilsētas arhitektu Gvido Princi.

«Tātad tiekamies Okupācijas muzejā,» atvadoties bilstu. «Tiekamies Okupācijas muzeja pagaidu telpās,» pielabo sirmais kungs. Pacietības atrasties «nemājās», Raiņa bulvārī, pagaidām ir pieticis pieciem gadiem, un Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs, ilggadējs muzeja ārlietu pārzinātājs, vēsturnieks, literāts un sabiedriskais darbinieks Valters Nollendorfs stingri cer, ka nākamā gada beigās muzejs ienāks jaunajās mājās – Nākotnes namā, kas beidzot būs tapis pēc Gunāra Birkerta skicēm, tagadējā, īstā Okupācijas muzeja ēkai Strēlnieku laukumā savienojoties ar jauno piebūvi. No tumšās pagātnes mēs ienāksim nākotnes gaismā – tāda ir jauntopošā muzeja iecere. Šodien – intervija ar Valteru Nollendorfu, kas no Latvijas kopā ar ģimeni aizbrauca Otrā pasaules kara laikā, savukārt atgriezās dzimtenē pagājušā gadsimta 90. gados.

Uz kārtējo Rosbalt trešdienu sanākšanu uzaicinātie 27. septembrī apaļā galda sarunā diskutēja par to, kā rit pensiju indeksācija Latvijā. Diskusijas ietvaros tika skarti jautājumi: par pensiju indeksācijas īpatnībām Latvijā; par to, kādēļ indeksācijas no pirmā oktobra noteiktais pensiju paaugstinājums tomēr rada Latvijas pensionāru pretenzijas; ko pensiju sistēmas pilnīgošanai piedāvā Latvijas Pensionāru federācija. Diskusija izvērtās plaša, tādēļ publikācijas apjoms man ļauj sniegt vien atsevišķus, manis subjektīvi (!) izvēlētus tās fragmentus.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Banku augstskolas profesore Tatjana Volkova.

Par Latvijas nostāju Katalonijas jautājumā, attiecībām ar Lietuvu, nepilsoņiem Latvijā, Krievijas pozīciju, Vējoņa runu ANO un Solvitas Āboltiņas nākotni diplomātijā, kā arī Vienotības nākotni – saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība).

Vai aiz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kritikas par Latvijas Radio (LR) kopš pavasara vienīgās valdes locekles Sigitas Roķes atlaišanu ir organizēta kampaņa? Vai viņas vadībā slēgtie sponsorēšanas līgumi ir tikai nevainīgas sociālās kampaņas vai tā ir tikai kādu stabilāku shēmu aisberga redzamā daļa, un kādas cerības saistāmas ar NEPLP vienprātīgi iecelto jauno LR vadību, Neatkarīgās intervija ar NEPLP locekļiem – par Latvijas Radio atbildīgo Ivaru Āboliņu un līdzatbildīgo Patriku Grīvu.

Par «oligarhu sarunām» viesnīcā Rīdzene un citiem juridiskiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Atmodas laika iekšlietu ministru, zvērinātu advokātu Aloizu Vazni.

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, medicīnas doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Paula Stradiņa slimnīcā, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs ĒRGLIS intervijā Neatkarīgajai uzsver domu, ka veselības aizsardzības sistēma jāapjēdz un jānovērtē filozofijas līmenī. Tad pārstāsim redzēt tik vien kā šā brīža situāciju un vajadzības. Tad spēsim saskatīt arī to, ko gribam nākotnē.

... Lidija, būdama ķirurģe, 1945. gada oktobrī izglāba mežabrāli Alfrēdu no drošas nāves: čekisti bija sašāvuši viņam roku, latviešu mežabrāļi ilgi meklēja viņam palīdzību, sākās gangrēna, tāpēc vajadzēja rīkoties radikāli un izlēmīgi – Lidija veica amputāciju. Pēc 46 gadiem latviete Lidija Roze satikās ar igauni Alfrēdu Kērmanu, šī tikšanās bija saviļņojuma, prieka un atmiņu pilna. Alfrēds ar savu vienīgo roku bija mežmalā pie Latvijas robežas salasījis lauku puķes, lai pasniegtu tās Lidijai...