Latvijas mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātājs "Apply" sadarbībā ar radiologiem - asociēto profesoru Kārli Kupču un ārstu Andri Veisu - radījuši risinājumu "Sinapse", kas ar datorredzes palīdzību veselības aprūpes speciālistiem slimnīcās palīdzēs ātrāk diagnosticēt insultu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.
Šoreiz “360TV ZIŅneši” sižetu sērijā "Dzīvības ABC" varēsiet uzzināt, kā atpazīt un rīkoties gadījumā, ja kādu līdzcilvēku piemeklējis insults vai infarkts.
Mazkaloriju saldinātājs ksilīts, ko izmanto daudzos pārtikas produktos ar samazinātu cukura saturu un plaša patēriņa precēs, piemēram, košļājamajā gumijā un zobu pastās, varētu būt saistīts ar gandrīz divreiz lielāku sirdslēkmes, insulta un nāves risku cilvēkiem, liecina pētījums, ziņo CNN.
Tiek uzskatīts, ka brokastis ir dienas vissvarīgākā ēdienreize, bet cik daudz no tā ir patiesība? Jau gadiem ilgi ir teikts, ka brokastis ir nepieciešamas visam, sākot no svara zaudēšanas līdz atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošanai.
Insults ir pēkšņs galvas smadzeņu asinsrites traucējums, asinsizplūdumam vai trombam nosprostojot asinsvadu. Lai gan pirmajās stundās pēc insulta iespējama efektīva ārstēšana, tas joprojām ir viens no biežākajiem invaliditātes un nāves iemesliem pasaulē. Ieteikumus insulta profilaksei atgādina neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.
Latvijā pēdējos gados nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kuriem bijis insults, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neiroloģijas klīnikas vadītāja, profesore Evija Miglāne.
NBC ziņu vadītāja Džūlija Čina Oklohomā piedzīvoja insultu televīzijas tiešraidē. Viņa saprata, ka kaut kas nav kārtībā, tāpēc nodeva stafeti sinoptiķim, kamēr viņas satrauktie kolēģi zvanīja 911,” teikts sociālajos tīklos izplatītajā video.
Latvijā gada laikā aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju nomirst no insulta. Lai izglābtu cilvēku un mazinātu nopietnas sekas, kādas var būt pēc insulta, svarīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Insults ir viens no visizplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Insulta ārstēšanai izšķirošs ir savlaicīgums. Īpaši svarīgi par insultu ir runāt Covid-19 pandēmijas laikā, kad sabiedrība arvien biežāk novēloti vēršas pēc palīdzības.
Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
No insulta ir iespējams izvairīties pat, ja veselība nav ideāla. Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. Par to visu sīkāk Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.
No insulta ir iespējams izvairīties pat, ja veselība nav ideāla. Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. Par to visu sīkāk neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.
“Tas notika pēkšņi, pēc darba dienas beigām. Es biju viena. Man ļoti reiba galva, un es nevarēju pakustēties. Tad es sapratu, ka tas ir nopietni. Bija tāda neziņa. Kā būs?” savu stāstu sāk Līga Rubene, kuru skāris insults. Līgas atlabšana no insulta noritēja mājās ar mobilās lietotnes starpniecību, nevis rehabilitācijas iestādē mediķu uzraudzībā.
COVID - 19 vīruss turpina radīt nepatīkamus pārsteigumus: CNN ziņo, ka speciālisti Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķos gadījumos konstatē insulta un vīrusa slimības saistību. Tomēr pat bez COVID - 19 negatīvās ietekmes insults joprojām ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju dzīvībai un veselībai.
Aptuveni 26 no 100 insulta pacientiem mirst tuvāko 30 dienu laikā pēc nonākšanas stacionārā, tomēr primārais iemesls ir zemais veselības finansējums nozarei un prevencijā, šodienas "Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā" pētījuma prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības politikas analītiķis Gijoms Dedē.
Ikvienam interesentam šodien no plkst.10 līdz 13 būs iespēja veikt bezmaksas pārbaudes, kamēr speciālisti sniegs izglītojošas konsultācijas un padomus veselīgākam dzīvesveidam, informēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Komunikācijas daļas vadītāja Anita Veinberga.
Veģetāriešiem un vegāniem ir lielāks insulta risks, bet mazāks sirds slimību risks nekā gaļēdājiem, liecina publikācija akadēmiskajā medicīnas žurnālā BMJ, informē Medical Daily.
Veselības inspekcijā (VI) sākts audits jeb tematiskā pārbaude "Izvērtēt insulta pacientu augstās mirstības iemeslu 30 dienu laikā no diagnozes noteikšanas", informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.