Imports

Eiropas komisijas (EK) lēmums par atjaunotajām ievedmuitas tarifu kvotām olu importam putnkopības nozari Latvijā praktiski neietekmēs vai ietekmēs minimāli, aģentūrai LETA pauda aptaujātie putnkopības nozares pārstāvji.

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No otrdienas, 2.jūlija, atjaunotas brīvās tirdzniecības līguma (DCFTA) ievedmuitas tarifu kvotas olu un cukura importam Eiropas Savienībā (ES), paziņojusi Eiropas Komisija.

Valsts meža dienests (VMD) piemērojis 10 000 eiro sodu kādam uzņēmumam, kas veicis augsta riska bērza saplākšņa importu un plānojis importu no Turcijas, aģentūru LETA informēja VMD pārstāvji.

Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,175 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,6% jeb 509,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 6,94 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,3% jeb 887,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas ekonomiskās saites ar agresorvalsti pamazām irst, taču gan sabiedrībā, gan politiķu vidū izskan, ka šis process nenotiek pietiekami ātri. Politiķi mudina privāto biznesu pašiem atteikties no darījumiem ar Krieviju, tikmēr pašas valsts un pašvaldību institūcijas turpina iegādāties krievu un baltkrievu preces, ziņo TV raidījums "Nekā personīga".

Ungārijas valdība noteiks jaunus ierobežojumus Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, lai aizsargātu valsts zemniekus no lētāku Ukrainas produktu izraisītām tirgus svārstībām, ceturtdien paziņoja Ungārijas zemkopības ministrs Ištvāns Naģs.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos no Krievijas un Baltkrievijas importēto preču kopējā vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir sarukusi par 5,1% jeb 7,51 miljonu eiro un veidoja 138,636 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Zemkopības ministrija (ZM) paplašinājusi iespējamam importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas preču sarakstu, liecina Tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā šodien konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušos grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā iesniegti Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušie grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.

Lai uzlabotu medikamentu pieejamību, plašāk jāražo gan inovatīvie, gan patentbrīvie medikamenti valstī, lai Latvija būtu neatkarīga no ārzemju piegādēm.

Latvijā pagājušajā gadā no Krievijas importēto preču kopējā vērtība sarukusi par 66,9%, bet no Baltkrievijas - par 41,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jau tuvākajās dienās plašāka sabiedrība atkal uzzinās to uzņēmumu sarakstu, kas joprojām turpina eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju. Šādu iniciatīvu virza Ekonomikas ministrija, un tai ir arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalsts. Šoreiz plāno neatkārtot iepriekšējās kļūdas, nosaucot komersantus, kuri jau bija pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti, vēsta raidījums “TV3 ziņas”.

Lai arī ar katru mēnesi ievesto preču apjoms no austrumu kaimiņvalsts pieaug aizvien straujāk, Krievija par pārdotajām precēm Latvijā saņem mazāk nekā iepriekš – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati un citi publiski pieejamie datu avoti.

Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā (ES) aiz Spānijas, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā.

Latvija šogad desmit mēnešos eksportēja preces 15,757 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 10,7% jeb 1,885 miljardiem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,323 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,7% jeb 2,559 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Preces uz Krieviju šogad desmit mēnešos eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu, kas ir 2,1 reizi mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, bet uz Baltkrieviju - 206 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 42,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija janvārī-jūlijā bijusi starp deviņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn reģistrēts eksporta kritums, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām un atbilstoši Pasaules Muitas organizācijas standartiem, kā arī ņemot vērā jaunas tehnoloģiskās prasības, Latvijā darbu sāks jauna sistēma importa muitas deklarāciju noformēšanai, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.