Krievijas un Baltkrievijas preču importētāji divu gadu laikā ar valsts un pašvaldības organizācijām noslēguši 420 miljonus eiro vērtus līgumus

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas ekonomiskās saites ar agresorvalsti pamazām irst, taču gan sabiedrībā, gan politiķu vidū izskan, ka šis process nenotiek pietiekami ātri. Politiķi mudina privāto biznesu pašiem atteikties no darījumiem ar Krieviju, tikmēr pašas valsts un pašvaldību institūcijas turpina iegādāties krievu un baltkrievu preces, ziņo TV raidījums "Nekā personīga".

Ekonomikas ministrija publisko to uzņēmumu sarakstu, kas no Latvijas eksportē preces uz Krieviju. Tas šiem uzņēmumiem rada spiedienu sadarbību pārtraukt vai vismaz publiski skaidrot, kādēļ turpina biznesu ar agresorvalsti. Uzņēmēju organizācijas draud eksportētājus izslēgt no savām rindām, bankas darījumus pēta ar pastiprinātu uzmanību. Ar importētājiem situācija ir atšķirīga. To nosaukumi nav publiski pieejami, lai gan pagājušajā gadā preces no Krievijas turpināja ievest 91 uzņēmums, bet no Baltkrievijas - 93.

Šiem uzņēmumiem uzmanību pievērsa arī "Transparancy International" Latvijas nodaļa "Delna" kopā ar Igaunijas un Somijas partneriem rīkotā datu hakatonā.

JĒKABS KĀRLIS RASNAČS,

Sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītājs

Atvērto datu hakatons ir process, kurā tiek izmantoti valstu atvērtie dati, lai izstrādātu inovatīvus dažādus rīkus dažādu problēmu identificēšanai.

Komandā piedalījās dažādu valsts iestāžu un organizāciju pārstāvji. Viņi nolēma salīdzināt importētāju sarakstu ar valsts un pašvaldību iepirkumu datiem.

JĒKABS KĀRLIS RASNAČS,

Sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītājs

Elektronisko iepirkumu sistēmā tika paņemti dati un salikti kopā. Diezgan primitīvi, neprasīja nekādu lielo piepūli salikt kopā ar šiem importa datiem un redzēt, kuri uzņēmumi pārklājas.

Analītiķi secināja - 33 kompānijas, kas pēdējo divu gadu laikā importējušas preces no Krievijas un Baltkrievijas, 2022. un 2023. gadā uzvarējušas publiskajos iepirkumos. Pagājušajā gadā ar šādiem uzņēmumiem slēgti līgumi 215 miljonu, gadu iepriekš - 205 miljonu eiro vērtībā. Tātad kopā 420 miljoni eiro.

Iespējams, summa ir vēl lielāka, jo ne visi iepirkumi tiek publicēti Elektronisko iepirkumu sistēmā. Tā nav vienīgā neskaidrība par problēmas patiesajiem apmēriem.

JĒKABS KĀRLIS RASNAČS,

Sabiedrības par atklātību "Delna" projektu vadītājs

Vai pasūtītāji var uzzināt šo preču izcelsmi? Vai mēs nesniedzam Krievijai ar šo importu daudz lielāku naudas summu nekā šobrīd ziedojam Ukrainai?

Liela daļa no importētājiem ir pārtikas, tekstila, farmācijas un loģistikas uzņēmumi. Tālāk valsts iestādēm un uzņēmumiem tie pārdod kokskaidu granulas, tehniskās gāzes, dabasgāzi, medicīnas iekārtas, zāles, laboratorijas iekārtas. Pircēji ir slimnīcas, pašvaldības, pat Nacionālie bruņotie spēki.

Dati rāda, ka kopš kara sākuma ir strauji palielinājies elektropreču imports no Baltkrievijas. Pērn tas bijis divreiz lielāks nekā 2022. gadā.

Viens no uzņēmumiem, kas importē detaļas no Baltkrievijas, ir kompānija "Regula Baltija". Tā ražo autentifikācijas tehnoloģijas, kuras piegādā arī Valsts robežsardzei.

Uzņēmums atrodas Daugavpilī. Tas lepojas, ka ražo unikālas iekārtas dokumentu un naudas pārbaudei, arī ieroču numuru verifikācijai. "Regula Baltija" iekārtas iepērk arī Valsts policija un Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

"Regula Baltija" kontrolpakete pieder diviem Baltkrievijas pilsoņiem. Trešais īpašnieks - Romualds Jaunzems - nesen miris, tādēļ kompānija mums atteica sarunu.

SIA "Regula Baltija" īpašnieki

Jurijs Rahažinskis (40%)

Ivans Šumskis (40%)

Romualds Jaunzems (20%)

Iekārtas no austrumiem iegādājas arī "Pasažieru vilciens". Igauņu miljonāra Oļega Osinovska firma "Skinest Latvija" tam piegādā dīzeļdzinēju rezerves daļas. Tagad firma pārsaukta par "Vero Trade", un par patieso labuma guvēju reģistrēta Veronika Osinovska. Detaļas no Krievijas turpina iepirkt arī "Daugavpils satiksme".

18. janvārī

ANDREJS ELKSNIŅŠ,

Daugavpils domes priekšsēdētājs

Pašvaldībā ir ļoti aktuāla problēma ar nosaukumu "Daugavpils satiksme", kurā vēsturiski bija piegādāti Krievijā ražoti tramvaji. Un šobrīd Daugavpils satiksmes uzņēmums saskaras ar milzīgām problēmām ar tramvaju detaļu iegādi, bez kurām var apstāties pilnīgi viss sabiedriskais transports tramvaju sadaļā.

Šogad janvārī opozīcijā nonākušās Nacionālās apvienības deputāti Saeimā iesniedza likumprojektu, rosinot aizliegt valsts un pašvaldību iepirkumos slēgt līgumus ar uzņēmumiem, kam ir darījumi ar Krieviju un Baltkrieviju.

18. janvārī

UĢIS MITRĒVICS,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Tie uzņēmumi, kas tajā laikā, kad notiek iepirkuma procedūra, ir atradušies datubāzē sarakstā starp tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarboties ar Krieviju, eksportējot uz to vai importējot no tās... šādiem uzņēmumiem liegt dalību valsts un pašvaldību iepirkumos.

Ierosinājumu konceptuāli atbalstīja visi politiskie spēki, izņemot "Stabilitātei!" frakciju. Taču, sākot likumprojektu skatīt Saeimas komisijā, atklājās, ka aizliegt visu nebūs tik vienkārši. "Latvenergo" infrastruktūra aizvien ir savienota ar Krievijas elektroapgādes tīklu. "Tet" un mobilo sakaru kompānijas arī ir spiestas apkalpot Krievijas vēstniecību vai mūsu teritorijā iebraukušus Krievijā reģistrētus mobilos telefonus. Deputāti ministrijām prasīja sīkākus datus, un kopš tā laika iniciatīva uz priekšu nav pavirzījusies.

Aprīlī Nacionālā apvienība iesniedza līdzīgu likumprojektu, bet šoreiz paredzot, ka publiskajos iepirkumos pretendenti nedrīkst piedāvāt Krievijas un Baltkrievijas preces un pakalpojumus.

18. aprīlī

UĢIS MITRĒVICS,

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Vai vecāki Latvijā var būt droši, ka viņu bērnus izglītības iestādēs - skolās un bērnudārzos - nebaro ar Krievijā ražotām pārtikas precēm? Izrādās, ka vecāki nevar būt droši, jo nesen pat Latvijas armijai tika piegādāta Krievijas tēja un Baltkrievijas sāls.

Šoreiz neiebilda neviens un arī komisijā entuziasms bija lielāks. Iebilda "Pasažieru vilciens", Daugavpils pašvaldība, bažas bija arī slimnīcām, jo tās baidījās, ka zālēs vai iekārtās varētu atklāties izejvielas un detaļas no Krievijas.

ĀRIJA VECMANE,

BKUS Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja

Izdrukāju no Zāļu valsts aģentūras zāļu aprakstu. Ja mēs skatāmies uz pašu medikamentu, tad redzam, kur tas ir ražots, piemēram, Latvijā. Tiktāl viss būtu kārtībā. Tad mums ir šīs izejvielas, un izejvielām ir tikai sastāvdaļas, un tur nav norādīts atšifrējums, kur tās ir iegādātas. Man kā pasūtītājam nemaz nav iespēju pārbaudīt.

Katrai iestādei un valsts uzņēmumam pārbaudīt, vai pasūtītajā produktā nav krievu vai baltkrievu sastāvdaļu, var izrādīties neiespējami. Lai tas darbotos, darbs jāorganizē centralizēti.

ĀRIJA VECMANE,

BKUS Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja

Ja es skatos uz savu iepirkumu līgumu sarakstu, man katru gadu aktīvi ir aptuveni 6000 līgumu. Es nespēju tos fiziski izkontrolēt. 6000 līgumu, kuros man jāpārbauda katra pozīcija, kuras, iespējams, pat ir simtos, zāļu saraksti ir vēl lielāki - tur ap tūkstoti grozās.

Līdz šim pilnīgi noteikti visvairāk bijuši medikamenti. Tā ir bijusi atsevišķa sadaļa, kur vienmēr ekonomiski izdevīgākais piedāvājums bija no Krievijas. Ja skatās pēdējo divu gadu laikā, kā mēs esam attīstījušies un kā tā situācija ir mainījusies, tad šī gada sākumā mēs kā slimnīca veicām izmaiņas savā zāļu sarakstā. Un tos medikamentus, par kuriem bija aizdomas, ka tie aizvien tiek iegādāti Krievijā, izvērtējot iegādes nepieciešamību, mēs esam svītrojuši no zāļu saraksta.

Veselības ministrija vēl nav apkopojusi datus par situāciju visās slimnīcās, taču zināms, ka atsevišķās jomās, piemēram, onkoloģijā, aizliegums pirkt krievu preces varētu zāles sadārdzināt pat vairākas reizes, tādēļ līdz ar liegumu jāparedz arī papildu finansējums.

ANDRIS ŠUVAJEVS,

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs ("Progresīvie")

Lētāk īstermiņā, bet dārgāk ilgtermiņā. Ir skaidrs, ka tirgus ir bez jebkādas perspektīvas, un, lai arī tas varbūt ir ierasts tirgus, ierasta cena un lielāka prognozējamība šobrīd - tā var šķist -, manuprāt, politiski ir svarīgi sūtīt signālu, ka ilgtermiņā tas būs dārgāk un aizvien vairāk riskējam. Līdz ar to ir laicīgi jāpārorientējas un jāmeklē iespējas katra veida detaļām, katra veida sistēmām meklēt alternatīvus tirgus, pat ja tas ir mazliet dārgāk, jo skaidrs, ka ilgtermiņā tas būs lētāk, līdz ar to arī patērētājiem izdevīgāk.

Atbildīgās Saeimas komisijas vadība apgalvo, ka pašlaik Finanšu ministrijā top jauns, precīzāks likumprojekts. To gan deputāti sāks skatīt pēc vasaras pārtraukuma.

ANDRIS ŠUVAJEVS,

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs ("Progresīvie")

Tā politiskā situācija ir tāda, ka gandrīz no visiem politiskajiem spēkiem ir konceptuāls atbalsts tieši šādai nostājai. Pats svarīgākais ir pārliecināties, ka likums ir pietiekami precīzs.

Ierēdņi, kas nodarbojas ar iepirkumu organizēšanu, gan norāda, ka jau tagad viņiem ir tiesības no iepirkumiem izslēgt Krievijas un Baltkrievijas preces. To atļauj gan Latvijas, gan Eiropas normas.

Ekonomikas ministrija publiskojusi to uzņēmumu sarakstu, kas preces eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju. Savukārt dati par to, kas no šīm valstīm importē, ir ierobežotas pieejamības, lai gan tieši tie palīdzētu izvairīties no nevēlamo preču iegādes. Ekonomikas ministrija norāda - bieži krievu preces Latvijā nonāk, piemēram, caur Lietuvas uzņēmumiem, savukārt tas, kas skaitās imports, var izrādīties tranzīts. Tādēļ ministrija nolēmusi šādu informāciju nepublicēt.