Preces Latvijā zaudējušas vērtību gan importa, gan eksporta rādītājos

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Latvija šogad pirmajos četros mēnešos eksportēja preces 6,175 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,6% jeb 509,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 6,94 miljardiem eiro, kas ir kritums par 11,3% jeb 887,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2024. gada pirmajos četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 13,115 miljardi eiro, kas ir par 9,6% jeb 1,397 miljardiem eiro mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā.

Tostarp aprīlī Latvija ir eksportējusi preces 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 52,3 miljoniem eiro mazāk nekā martā un par 5,1% jeb 79,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada aprīlī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,794 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,5% jeb 9,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša, bet par 9,9% jeb 196,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada aprīlī.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2024.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 43,8% līdz 45%.

Eksportējusi Latvija 2024.gada aprīlī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 243,322 miljonu eiro vērtībā (16,5% no kopējā eksporta), kas ir par 9,8% mazāk nekā martā, bet par 1,5% vairāk nekā 2023.gada aprīlī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 158,269 miljoniem eiro (10,8%), kas ir par 0,8% mazāk nekā pirms mēneša un par 0,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti 97,035 miljonu eiro apmērā (6,6%), kas ir par 9% mazāk nekā pirms mēneša un par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Importā aprīlī lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 190,861 miljona eiro vērtībā (10,6% no kopējā importa apmēra), kas ir par 3,4% vairāk nekā martā un par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš, seko sauszemes transporta līdzekļi un to daļas, kas ievestas 155,305 miljonu eiro vērtībā (8,7%), kas ir par 7,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 16,1% mazāk nekā pirms gada, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 146,97 miljonu eiro vērtībā (8,2%), kas ir par 4,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 15,5% mazāk nekā 2023.gada aprīlī.

2024.gada aprīlī Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli pieauga par 4,2 procentpunktiem un bija 72,3%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 7,6 procentpunktiem un bija 82%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,4 procentpunktiem un veidoja 7,1%, bet importā - par 0,1 procentpunktu un bija 3,6%.

Aprīlī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,5% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija (6,8%) un Zviedrija (6%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (19,9% no importa kopapjoma), Polija (12,1%), Vācija (11,3%) un Igaunija (7,8%).

Šogad aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 113 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.