Šogad Latvijā pieaudzis no Krievijas importēto graudaugu produktu apjoms

© Dmitrijs Suļžics/MN

Latvijā šogad pirmajā pusgadā no Krievijas importēja 214 800 tonnu graudaugu produktu, kas ir par 2,7% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad importēja 209 129 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība veidoja 35,59 miljonus eiro, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā.

Tostarp kukurūza pirmajā pusgadā no Krievijas importēta 191 828 tonnu apmērā, rudzi - 9717 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 8744 tonnu apmērā, mieži - 4400 tonnu apmērā un tritikāle - 111 tonnu apmērā.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, rudzu imports palielinājies par 79,5%, kamēr kukurūzas imports samazinājies par 5,4%, bet tritikāles imports sarucis par 87,3%. Kviešu un kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži 2023.gada pirmajā pusgadā netika importēti.

VID skaidro, ka no šā gada 8.marta ir aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Ar ievešanu Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu laišanu brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa, ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt, kā arī ievešanu galapatēriņam.

Tādējādi kopējā pārskatā par graudaugu produktu importu pēc 8.marta ir iekļauti dati par graudaugu produktiem, kas importēti, noformējot muitas procedūru - laišana brīvā apgrozībā ar procedūras kodu 42. Tas nozīmē, ka preces ir laistas brīvā apgrozībā, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, un uz tām attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.

VID apkopotā informācija liecina, ka no Krievijas caur Latviju tranzītā pirmajā pusgadā pārvadātas 994 726 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 39,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 714 097 tonnas graudaugu.

Tostarp 598 705 tonnas no šogad pārvadātajiem graudaugu produktiem bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 199 141 tonna - kukurūza, 183 691 tonna - mieži, 8261 tonna - rudzi, 2614 tonnas - auzas, 1928 tonnas - tritikāle un 386 tonnas - rīsi.

Salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts palielinājies par 19,6%, rīsu - par 4,4%, rudzu - 52 reizes, bet auzu - 3,5 reizes. Tritikāle tranzītā šogad pirmajā pusgadā pārvadāta par 29,7% mazāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, bet kukurūza - par 4,8% mazāk. Mieži 2023.gada pirmajā pusgadā caur Latviju tranzītā netika vesti.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.