Latvijas putnkopjus nesatrauc atjaunotās ievedmuitas tarifu kvotas olu importam

Eiropas komisijas (EK) lēmums par atjaunotajām ievedmuitas tarifu kvotām olu importam putnkopības nozari Latvijā praktiski neietekmēs vai ietekmēs minimāli, aģentūrai LETA pauda aptaujātie putnkopības nozares pārstāvji.

Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals pauda, ka lēmums putnkopības nozari praktiski neietekmēs, jo atvieglojumi Ukrainas olu importa ienākšanai Eiropas Savienības (ES) tirgū, ievedmuitas atcelšana, kā arī iespēja neievērot ES ražošanas un labturības standartus, ir radījusi būtiskus tirgus traucējumus daudzās ES valstīs, it īpaši Latvijā.

Viņš norādīja, ka arī cenai rēķinot klāt importa tarifus, kas ir 15 centi uz desmit olām jeb 1,5 cents vienai olai, Ukrainas olu realizācijas cenas Eiropā būs zem Latvijas un citu ES dalībvalstu ražotāju pašizmaksas. Ukrainas importa olām ir zemas cenas, jo Ukrainā ir zemas lopbarības graudu cenas, zemas darba algas, kā arī nav jāievēro striktie ES labturības standarti, zaļās vienošanās nosacījumi un nav jāievēro antibiotiku lietošanas nosacījumi.

Gaigals arī atzīmēja, ka vidējais importa apjoms, kad tiek atjaunotas ievedmuitas tarifu kvotas, aprēķināts ņemot vērā 2022.gadu, 2023.gadu un 2024.gada pirmo pusi, piebilstot, ka tas pēc būtības iesaldē kara radītās sekas, kad olu imports no Ukrainas pēc ievedmuitas atcelšanas dažos periodos pieauga pat 25 reizes.

Tāpat viņš norādīja, ka 75% no ievedmuitas apjoma nonāks ES budžetā, bet 25% tās valsts budžetā, kurā sākotnēji importa prece būs ievesta, kas vairumā gadījumu ir Polija, neatvieglojot situāciju Latvijas uzņēmumiem. Tāpat LAPNA valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka tieši Baltijas valstīs nonāk lielākā daļa Ukrainas olu importa ES, kas ir aptuveni 30%, bet atlikušā olu importa ietekme uz ES tirgu kopumā nav tik graujoša kā Latvijas tirgum.

"Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps pauda, ka "Balticovo" atbalsta Ukrainu, cik vien iespējams. Uzņēmums necenšas izcelt tieši Ukrainu, bet kopumā ārpus ES, trešo valstu ražotu produktu importa problemātiku. Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir augstas kvalitātes prasības un visa produkcija, ko importē no valstīm ārpus ES, būtu jāpielīdzina kvalitātes standartiem, kurus ievēro ES. Kvalitātes prasību ievērošana Eiropas olu ražotājiem prasa daudz vairāk resursus un ieguldījumus nekā citu trešo valstu olu ražotājiem, kuru produkciju pārdod turpat, kur ES ražoto produkciju.

Tāpat viņš atzīmēja, ka patlaban visi ražotāji plāno pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu olām, un tie ir dubulti standarti tirgot olas, kuras iegūtas apstākļos, kas nav pat tuvu ES pieņemtajam līmenim.

Par pašu lēmumu Auškāps sacīja, ka tas iespējams nedaudz palīdzēs Eiropas ražotājiem, padarot situāciju nedaudz godīgāku. Tomēr viņš pauda, ka ir grūti prognozēt vai lēmums palīdzēs situācijai Latvijas putnkopības nozarē, jo Latvija ir viens no cenu sensitīvākajiem reģioniem, kur nonāk lielākā daļa olu importa produkti. Tāpat Latvijā un Baltijā, primārie faktori pircējiem izvēloties olas, joprojām ir cena un tikai pēc tam pircēji ņem vērā izcelsmi vai vistas labturības faktorus. Tāpēc Latvijas tirgus ir piemērots trešo valstu olu importam.

"Balticovo" valdes loceklis arī sacīja, ka savā ziņā mums ir brīvais tirgus, kas jārespektē. Tomēr arvien biežāk daži mazumtirgotāji runā, ka plāno atteikties no sprostos dētām olām, bet joprojām tirgo šaursprostu olas. Tāpēc vēlams pievērst uzmanību arī veikalu tīklu godīgumam, jo no olu ražotājiem tiek prasīta augsta labturības apstākļu kvalitāte un piegādes serviss. Tomēr tas netraucē dažiem tirgotājiem tirgošanā izlikt lētus, Eiropas standartiem neatbilstošus olu piedāvājumus.