Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, varētu būt pieaudzis par 0,4-0,5%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Pagājušajā gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,4%. Vēl sliktāk starp ES valstīm klājies tikai Austrijai. Tur IKP samazinājies par 1,2%. Iemesli, kāpēc Latvijai tik vāji rādītāji, kā vienmēr tiek nosaukti daudzi, bet, atsijājot verbālos graudus no pelavām, izkristalizējas viens galvenais. Vāji tiek apgūta ES fondu nauda. Pērn, kā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis, neapgūtā summa ir vairāk nekā 500 miljoni eiro.
Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
SEB samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no janvārī prognozētajiem 1,8% līdz 1,6%, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,2% līdz 1,9%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "SEB Nordic Outlook".
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 706,2 miljonu eiro apmērā jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Lietuvas vispārējās valdības deficīts pērn bija 1,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības parāds bija 38,2% no IKP, liecina Valsts datu aģentūras provizoriskās aplēses.
Polijas mērķis ir nākamgad atvēlēt aizsardzībai aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Pēdējos gados arvien uzstājīgāk skan refrēns: Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas – palielinās. Valsts prezidents Egils Levits, atklājot šī sasaukuma Saeimas pirmo sēdi, kā tās galveno uzdevumu nosauca – atpakaļslīdēšanas apturēšanu.
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums par Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) 2024. gadu uzrāda -0,4% pret 2023. gadu, bet Saeimas debatēs par šā gada budžetu ik pa laikam izskanēja tik patiess izmisums par valsts aparāta barības bāzes samazināšanos, ka tas vairāk atbilstu IKP samazinājumam vismaz par 4%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā varētu būt pieaudzis par 0,7%, savukārt šogad izaugsmes temps varētu paātrināties līdz 1,3% un nākamajā gadā - līdz 1,8%, teikts konsultāciju uzņēmuma "EY" jaunākajā pasaules ekonomikas analītikas apskatā "EY Global Economic Outlook 2025".
Latvija finansējumu valsts aizsardzībai 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2028.gadā, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados varētu virzīties uz 5% no IKP, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Lai nodrošinātu turpmāku ekonomisko izlīdzināšanos, Latvijai būtu nepieciešama līdzvērtīga finanšu aploksne arī nākamajā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas periodā, saglabājot esošā perioda atbalsta līmeni, paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tiekoties ar jauno ES kohēzijas komisāru Rafaēlu Fito.
Intervijā aģentūrai LETA, (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka ir pārāk daudz nenoteiktību, lai varētu droši prognozēt situāciju 2025.gadā, taču gudri rīkojoties, veicinot konkurētspēju, mazinot birokrātiju un efektīvi ieguldot ES fondus, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad 2% apmērā ir sasniedzama.
Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.