Vācijas ekonomika riskē nonākt ilgtermiņa lejupslīdē, ja steidzami netiks īstenotas strukturālas reformas, paziņojis Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas (DIHK) prezidents Pēters Adrians.
Jaunākie “Eurostat” dati sociālajos tīklos izraisījuši asas diskusijas, jo tie rāda, ka Latvija individuālā patēriņa uz vienu iedzīvotāju ziņā ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Latvijas rādītājs ir aptuveni par trešdaļu zemāks nekā ES vidēji, turklāt cenu līmenis valstī ir augstāks par Eiropas vidējo, kas pastiprina sabiedrības bažas par ekonomisko attīstību.
Pagaidām vēl nav sarēķināts, cik liels būs šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā, taču var nojaust, ka šogad vairs nebūs tik vājš rezultāts kā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 3. ceturksnī salīdzināmajās cenās IKP bija palielinājies par 2,5% (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati).
Pēdējā laikā aktivizējušies Latvijas drīza gala vai bankrota sludinātāji. Viņu centrālais “lielais stāsts” ir nemainīgs jau pārdesmit gadus – Latvija esot “dziļā pakaļā”; gandrīz visos rādītājos pēdējās vietās Eiropas Savienībā; tās bankrots iestāsies, vēlākais, pēc trijiem gadiem. Pie visām šīm ķibelēm vainīga esot nelietīgā, nemākulīgā un visādi citādi riebīgā valdība. Vienīgais, kas mūsu valsti varot glābt, esot jauns Atmodas process, kurš tūlīt, tūlīt sākšoties.
Ja nekādi melnie kaķi nepārskries pār Jēkaba ielu, jādomā, ka triju dienu laikā un, iespējams, pat ātrāk Saeimā pabeigs budžeta likuma izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 1,7%, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 2,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc ielu protestiem pret plānoto straujo nodokļu palielināšanu un starptautiskās sabiedrības paustajām bažām Bulgārijas valdība nolēmusi atsaukt budžeta projektu 2026. gadam.
Bankas Citadele veiktā aptauja un ekonomistu analīze iezīmē vienotu tendenci – Latvijas ekonomikā ir ievērojams neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt gan ar valsts līmeņa reformām, gan ar iedzīvotāju ikdienas izvēlēm.
Saskaņā ar jauniem pētījumiem, līdz 2040. gadam briti kļūs nabadzīgāki par turkiem un latviešiem, savukārt Apvienotā Karaliste strauji kritīsies pasaules ekonomiskajos reitingos.
AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") trešdien, 29. oktobrī, atklās mājokļu aizdevumu programmu reģionos, aģentūru LETA informēja institūcijā.
Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Krievijai nedrīkst būt šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus, sestdien uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Rīgā atklājot NATO Militārās komitejas konferenci Bruņoto spēku komandieru līmenī.
Latvija iesaistīsies Somijas vadītajā civilo patvertņu koalīcijā, kas sniegs atbalstu Ukrainai un vienlaikus palīdzēs stiprināt Latvijas civilās aizsardzības sistēmu, pirmdien preses konferencē Rīgas pilī pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem norādīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.