Ašeradens: Izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Finanšu ministrijā (FM) informēja aģentūru LETA, ka 2027. gadā aizsardzībai plānots novirzīt 507,7 miljonus eiro, savukārt 2028. gadā - 720,5 miljonus eiro. Šogad 23. septembrī valdība nolēma par papildu 128 miljonu eiro piešķiršanu aizsardzības spēju stiprināšanai, finansējumu iezīmējot valsts izņēmuma klauzulas ietvaros. Tās nosacījumi paredz, ka, ievērojot ierobežojumus, dalībvalstis var īslaicīgi pārsniegt deficīta un pieļaujamā izdevumu pieauguma vērtības, ja pārsniegums saistīts ieguldījumiem aizsardzībā.

Aizsardzības un iekšējās drošības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem nākamajā gadā sasniegt 4,9% no IKP, 2027. gadā - 5%, bet 2028. gadā - 4,9% no IKP. FM norāda, ka šie līdzekļi nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanu, tostarp ekipējuma un tehnikas iegādi, karavīru un zemessargu apmācības, kā arī spēju paaugstināšanu atbilstoši mūsdienu drošības prasībām. Šādi risinājumi atbilst izņēmuma klauzulas nosacījumiem un ir būtiski, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas.

Valdības noteiktās prioritātes nākamā gada valsts budžetā ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Lai tām nodrošinātu finansējumu, tika samazināti valsts budžeta izdevumi, 2026. gadam rodot papildu finansējumu 233 miljonu eiro apmērā.

FM norāda, ka publisko izdevumu pārskatīšana devusi iespēju samazināt valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro vidējā termiņā līdz 2028. gadam. Tāpat jāņem vērā, ka no šā gada 1. janvāra īstenotā darbaspēka nodokļu reforma, kuras mērķis bija mazināt nodokļu slogu, kā arī citi nodokļu vienkāršošanas pasākumi valsts budžeta ieņēmumus samazināja par 1,3 miljardiem eiro vidējā termiņā.

No kopējā papildu finansējuma prioritārajiem pasākumiem 2026. gadā 693,5 miljonu eiro apmērā 45 miljoni eiro paredzēti izglītībai, tostarp finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai un atbalsta personāla palielinājumam.

Atbalstam ģimenēm ar bērniem nākamajā gadā paredzēti 94,8 miljoni eiro, tostarp materiālā atbalsta pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem, ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, mātes un bērna veselības uzlabošanai, veselības pakalpojumu un zāļu pieejamībai bērniem.

Savukārt vēl citiem prioritārajiem pasākumiem finansējums 2026. gadā plānots 105,4 miljonu eiro apmērā, kas ļaus nodrošināt paliatīvās aprūpes pakalpojumus un stiprināt medikamentu pieejamību, informē FM. Tāpat 2026. gadā saglabāsies valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem, kā arī tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme būtiskākajiem pārtikas produktiem - maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.

Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) finansējums arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem, uzsver FM. Tāpat kā šogad, arī 2026. gadā ES fondu un AF investīciju apjomi būs Latvijā vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos.

FM norāda, ka ar šo līdzekļu palīdzību turpināsies ieguldījumi drošības stiprināšanā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējas veicināšanā.

Valsts budžeta projekta apstiprināšana Ministru kabinetā paredzēta 14. oktobrī, bet iesniegšana Saeimā tiek plānota 15. oktobrī.