Daudzām ģimenēm Igaunijā nākas rūpīgi rēķināt, lai izlemtu, vai tās var atļauties šovasar bērnus sūtīt uz vasaras nometnēm. To organizētāji atzīst, ka cenas ir jūtami paaugstinājušās, un tas atstājis iespaidu arī uz pieprasījumu, kas samazinājies.
Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG), paziņoja Igaunijas klimata Kristens Mihals.
Daru zināmu, ka Ordeņu kapituls nolēmis vairākām augstām Igaunijas amatpersonām piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Igaunijas jaunā valdība apsver iespēju aizliegt ātro kredītu reklāmas, pamatojot šo nodomu ar to, ka vairums aizdevēju neievēro pašreizējo regulējumu un nesniedz klientiem pietiekami precīzu informāciju par to, cik lielas parādsaistības viņi uzņemas.
Igaunijas policijas novērojumi liecina, ka aizvien lielākā skaitā mājsaimniecību tiek audzēta marihuāna, turklāt ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai. Sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka šajos noziedzīgajos nodarījumos bieži vien iesaistīti cilvēki bez kriminālas pagātnes.
Igaunijas parlamenta jaunizveidotā koalīcija, kuru veido trīs partijas – Reformu partija, liberālā partija “Eesti 200” (partija “Igaunija 200”) un Sociāldemokrātiskā partija, plāno vairākas būtiskas nodokļu izmaiņas. Lielākā no tām ir ienākuma nodokļa palielināšana no 20% līdz 22% un PVN likmes palielināšana par diviem procentiem līdz 22%.
Jaunā Igaunijas valdošā koalīcija, kuru izveidojušas Reformu partija, partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija, pirmdien parakstīja koalīcijas līgumu.
Jaunā Igaunijas valdošā koalīcija, kuru izveidojušas Reformu partija, partija "Igaunija 200" un Sociāldemokrātiskā partija, vienojusies par ministru amatiem nākamajā valdībā.
Krievija informējusi Igauniju par lēmumu izraidīt Igaunijas vēstniecības diplomātu, un tā ir Maskavas atbilde uz Igaunijas lēmumu pirms nedēļas izraidīt Krievijas diplomātu, paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija.
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas varas iestādēm jau tuvākajā laikā jāpieņem nozīmīgs lēmums attiecībā uz sabiedriskā transporta attīstību. Iepriekš bija nolemts, ka līdz 2035. gadam tā sauktās klimata neitralitātes vārdā nepieciešams atteikties no visiem transporta veidiem, kurus darbina fosilā degviela, atstājot vien tramvajus un elektroautobusus. Pēc Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā un enerģētiskās krīzes gan vairs nav pārliecības, ka tas būtu pareizākais variants.
Saskaņā ar nesen veikto Igaunijas Glābšanas pārvaldes analīzi, 80% Igaunijas biroju ēku ir ugunsnedrošas. Viking Security ugunsdrošības menedžeris Jaans Aija, kurš jau gandrīz desmit gadus veic ugunsdrošības pārbaudes, norāda - lielākā daļa biroju un citu komercēku Igaunijā ir tikai soļa attālumā no nekontrolēta ugunsgrēka, ziņo postimees.ee
Tuvākajos gados Igaunijas valdība plāno ieguldīt būtiskus līdzekļus dzelzceļa kustības uzlabošanā. Cita starpā plānots, ka vilcieni no Aegvīdas valsts ziemeļaustrumos uz Tartu varētu traukties ar maksimālo ātrumu 160 kilometru stundā, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Ja viss notiks kā iecerēts, reālas aprises šis projekts iegūs nākamā gada nogalē vai 2025. gada sākumā.
Igaunijā vidējā meža cena patlaban ir gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā, proti, kaimiņvalstī hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - 3975 eiro, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Lai gan Igaunija ir viena no retajām pasaules valstīm, kurās gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Pasaules veselības organizācijas (WHO) noteiktajām vadlīnijām, katru gadu vairāk nekā 1000 cilvēku mūsu kaimiņvalstī priekšlaikus mirst tieši atmosfērā esošo kaitīgo izmešu dēļ. Galvenie atmosfēras piesārņotāji ir ne tikai rūpniecības uzņēmumi un transporta līdzekļi, bet arī visparastākās krāsnis, kuru "ieguldījums" cilvēku nāvē esot izjūtams ziemā un agrā pavasarī.
Igaunijas nevalstiskā organizācija "Slava Ukraini", kas gada laikā piesaistījusi vairāk nekā 6,5 miljonus eiro ziedojumos Ukrainas atbalstam, pašlaik pārtraukusi naudas pārskaitījumus uz šo valsti. Sākotnēji tika ziņots, ka galvenais iemesls ir šaubas par to, vai divi partneri Ukrainā šos ziedojumus patiešām izmanto paredzētajiem mērķiem, taču Igaunijas sabiedriskais medijs ERR uzsver, ka problēmas ir arī pašas "Slava Ukraini" iekšienē – jau uzsāktas izmaiņas tās vadības struktūrā, un paredzēts veikt nopietnu auditu.
Pagājušā gada nogalē noslēgtā vienošanās paredz, ka Somija ir gatava uzņemt Ukrainas kara bēgļus, kas pašlaik ieradušies Igaunijā – līdz pat 100 cilvēkiem nedēļā. Taču pagaidām uz Somiju pārcēlušās vien trīs ģimenes (kopā desmit cilvēku), un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā interese par šo piedāvājumu varētu palielināties. Izskaidrojums, kādēļ kara bēgļi nesteidz uz bagātāko Somiju, ir vienkāršs – Igaunijā viņiem ir lielākas izredzes integrēties un atrast darbu.
Pie prezidenta kancelejas Kadriorgā šodien tiek lasīti teksti igauņu valodā. Pirmais tekstu saullēkta laikā pulksten 6.41 lasīja Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss.