Igaunijas Aizsardzības ministrija gatavo likumprojektu, kas Baltijas jūrā dubultos teritoriju, kurā iespējama jūras transporta kontrole, ziņo postimees.ee.
Igaunija gatavojas pastiprināt kontroli tā dēvētajā “pieguļošajā zonā” Baltijas jūrā - šobrīd Igaunijas Aizsardzības ministrijā tiek izstrādāts atbilstošs likumprojekts.
Igaunija un Latvija ir vienīgās valstis, kurās vēl nav pieņemti tiesību akti kontrolei blakus zonā, lai gan ANO Jūras tiesību konvencija to pieļauj.
“Muita, nodokļi, imigrācija, sanitārija. Un papildus vēsturiski vērtīgu objektu aizsardzība,” Igaunijas Aizsardzības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājs Lauri Krīss uzskatīja regulējuma jomas, kas varētu kļūt pieejamas Igaunijai līdz 44 kilometru attālumā no krasta - līdz Somu līča vidum.
Blakus esošā zona nav paredzēta zemūdens infrastruktūras aizsardzībai, precizēja Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Aleksandrs Lots.
"Jūras tiesību konvencijā neizbēgami paliek zināmas nepilnības attiecībā uz kritisko jūras infrastruktūru ārpus teritoriālajiem ūdeņiem," skaidroja Lots, pie kura pēc Nord Stream gāzes sprādzieniem vērsās politiķi, lūdzot palīdzību nepieciešamo tiesību aktu izstrādē Igaunijā.
“Mēs redzam, ka Baltijas jūra ir kļuvusi par hibrīdkara arēnu. Jo vairāk Baltijas jūras reģiona piekrastes valstis varēs slēgt šādas pelēkās zonas, jo mazāk būs iespēju hibrīdkaram,” komentēja Lots.
4. decembrī kļuva zināms, ka Ķīna sāk sadarboties ar Somiju gāzesvada “Balticconector” iznīcināšanas cēloņu izmeklēšanā - tās laikā mēģinās nokļūt līdz Ķīnas kuģim Newnew Polar Bear, kura enkurs pazudis gāzes vada rajonā. Par to, ka šī kuģa īpašnieks ir cieši saistīts ar Krieviju un notikušais ar gāzes vadu starp Igauniju un Somiju varētu būt hibrīduzbrukums, iepriekš ziņoja izdevuma “Dossier” žurnālisti.