iedzīvotāji

Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā sasniedzis 42,8 gadus, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 893 tūkst. iedzīvotāju – par 14,5 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati.

Zaļais dzīvesveids, rūpes par apkārtējo dabu un ilgtspējīga domāšana visā pasaulē kļuvusi par tendenci, kas arvien vairāk liek aizdomāties arī par savu artavu tīras un sakoptas apkārtējās vides uzturēšanā. Tomēr atkritumu kalni joprojām kļūst arvien lielāki.

Četri nozīmīgākie nosacījumi tam, lai cilvēki atsāktu ceļot, ir epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās, vakcīnas saņemšana, kā arī Covid-19 dēļ noteikto pašizolācijas prasību un ceļošanas ierobežojumu atcelšana, liecina Baltijas valstīs veiktais Swedbank pētījums.

Teju vairākums jeb 69% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, taču kopš 2020.gada rudens šis rādītājs ir samazinājies par astoņiem procentpunktiem, secināts "Eirobarometra" aptaujā, kas veikta no 12.februāra līdz 18.martam.

Veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, "Holm Bank Latvia" noskaidroja, ka tuvāko trīs mēnešu laikā 44% cilvēku naudu plāno tērēt par nelieliem pirkumiem, piemēram, iegādājoties apģērbu un apavus, savukārt 37% iecerējuši ieguldīt līdzekļus mājokļa labiekārtošanai.

Iedzīvotāju agresija pret ierobežojumus kontrolējošajiem likumsargiem ir mazinājusies, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Pagājušā gada maijā iedzīvotāji bija noskaņoti daudz pesimistiskāk - toreiz ienākumu kritumu prognozēja 40% respondentu, savukārt uz pieaugumu cerēja vien 5% aptaujāto.

31.7% cilvēku sporto, lai palielinātu darbaspējas un nostiprinātu veselību, 44% - lai uzlabotu savu pašsajūtu, 6.9% tas ietilpst darba pienākumos, 5.5% vēlas sasniegt augstus sportiskos rezultātus, 2.1% sporto, jo to dara draugi un ģimene. Tikpat daudzi sporto, jo uzskata, ka tas ir stilīgi, liecina Biznesa augstskolas Turība veiktā aptauja par Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumiem.

Gada laikā iedzīvotāju apmierinātība ar savu dzīvi palikusi teju nemainīga, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Aptuveni divas trešdaļas no remigrantiem arī pēc trim gadiem kopš atgriešanās aizvien ir palikuši Latvijā, savukārt viena trešdaļa atkārtoti emigrējusi uz ārzemēm, pirmdien pētījumu "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" prezentācijā atklāja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošā pētniece Inta Mieriņa.

Šī gada sākumā Rīgas pilsētā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, dzīvoja 693 000 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu valstī ir palielinājies līdz 33,3%, izriet no Rīgas domes 2019.gada pārskata.

Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot Covid-19 izplatību, un, prognozējams, ka arī turpmāk iedzīvotāji būs daudz piesardzīgāki savos tēriņos un daudzi atliks lielāku pirkumu veikšanu uz vēlāku laiku, informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Ārkārtas situācijas laikā 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņu finansiālais stāvoklis nav pietiekami labs, lai pārvarētu krīzi, liecina Luminor aptauja. Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju nav uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un viņi neplāno sākt tos veidot.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot kritērijus pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) automātiskai izmaksai.

Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.

Saglabājoties 2011.-2019.gadā novērotajām iedzīvotāju skaita izmaiņu tendencēm, Rīgas iedzīvotāju skaits no 633 000 iedzīvotājiem 2019.gadā varētu samazināties līdz 600 000 iedzīvotāju 2030.gadā un līdz 544 000 cilvēkiem 2050.gadā, secināts SIA "Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts" veiktajā pētījumā.

Gada laikā nedaudz sarukusi iedzīvotāju pārliecība par spēju pašiem noteikt savu dzīvi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Latvijas iedzīvotāju vidējais vecums 1990.gadā bija 34 gadi, savukārt līdz 2018.gadam tas pieaudzis līdz 44 gadiem, liecina "Eurostat" pētījums "Ageing Europe".

Latvija ir tuvu situācijai, kad aizbraucēju un remigrējušo cilvēku skaits būs līdzīgā pozīcijā, tiekoties ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienību (PBLA) paudis Valsts prezidents Egils Levits.