Latvijas iedzīvotāji noveco, palielinās latviešu un samazinās nepilsoņu īpatsvars

Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums pagājušajā gadā sasniedzis 42,8 gadus, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tostarp Latvijas reģionos iedzīvotāju vidējais vecums pērn bija robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45 gadiem Latgalē.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka no Latvijas pilsoņiem vecumā virs 50 gadiem ir 37% iedzīvotāju, kamēr no visiem Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem 74% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem, bet no visiem ārvalstniekiem šādā vecumā ir 62%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka nelielais dzimstības pieaugums 2013.- 2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2020.gadā piedzima par 4,4 tūkstošiem bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Kopumā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2210, tomēr viņu īpatsvars otro gadu pēc kārtas bija 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Tāpat Latvijā turpināja samazināties iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem, proti, iedzīvotāju skaists šajā vecuma grupā pērn saruka par 14,5 tūkstošiem jeb 1,2%, kamēr iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem 2020.gadā pieauga par 2,3 tūkstošiem jeb 0,6%, šo iedzīvotāju īpatsvaram gada laikā palielinoties no 20,5% līdz 20,8%.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas, kas notika 2011.gadā, Latvijā bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pieaudzis par deviņiem tūkstošiem jeb 3%, iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem samazinājies par 199 tūkstošiem jeb 14%, bet vecāka gadagājuma cilvēku skaits palielinājies par 13 tūkstošiem jeb 3%.

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020.gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā - par 1,8 tūkstošiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā - 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, bet mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē - 13,7%. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars pērn bija robežās no 18,2% Jelgavā līdz 14,7% Daugavpilī.

Pērn visvairāk iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem bija Mārupes novadā - šajā novadā 28,6% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, kamēr Aglonas, Zilupes un Baltinavas novados bērnu vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija 10,3-10,8%.

Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 15 līdz 64 gadiem Latvijā svārstās no 63,1% Pierīgā līdz 63,7% Latgalē.

Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pērn pieauga tikai Pierīgā - par 1,3 tūkstošiem, bet visvairāk samazinājās Rīgā - par 5,2 tūkstošiem un Latgalē - par četriem tūkstošiem. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9%), bet no novadiem visvairāk iedzīvotāju šajā vecuma grupā bija Baltinavas (69,1%), kamēr vismazāk - Strenču novadā (59%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē - 22,7%, bet vismazāk Pierīgā - 18,1%. Starp novadiem lielākais iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 65 gadiem ir Strenču un Ērgļu novadā - attiecīgi 26,8% un 27,7% iedzīvotāju šajos novados ir vecumā virs 65 gadiem, kamēr vismazāk šādu iedzīvotāju ir Mārupes novadā - 8,8%.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gadā negatīva dabiskā pieauguma rezultātā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: tostarp Latviešu skaits samazinājās par 0,4%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieauga par 0,2 procentpunktiem un 2021.gada sākumā bija 62,7%. Vienlaikus baltkrievu skaits pērn saruka par 2,4%, poļu - par 2%, bet krievu - par 1,6%.

Apkopotie dati liecina, ka no visiem valsts iedzīvotājiem 88% ir dzimuši Latvijā, bet 12% - ārvalstīs. Tostarp 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,8% - Krievijā, 2,1% - Baltkrievijā, 1,7% - Ukrainā, bet 1,2% - citās valstīs.

Starp nepilngadīgajiem bērniem 97% dzimuši Latvijā, 1,1% dzimuši Lielbritānijā, 0,3% Īrijā un 0,3% Krievijā.

Pēc valstiskās piederības šā gada sākumā 86,7% Latvijas iedzīvotāju bija Latvijas pilsoņi, kamēr 2020.gada sākumā šis īpatsvars bija 86,3%, savukārt 10,1% bija nepilsoņi (10,4%), 2,1% - Krievijas pilsoņi (2,1%), bet 1,1% - citu valstu pilsoņi.

No visiem nepilsoņiem 51% dzīvo Rīgā, veidojot 16% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu, kas ir par 1234 jeb 6,6% mazāk nekā 2019.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkstoši cilvēku, kas ir par 1135 jeb 4,1% vairāk. Tādējādi pērn nomira par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā piedzima, un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005.gada.

Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada.

2021.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,893 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.