Rīgā dzīvo 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
2021.gada sākumā Latvijā bija 1,893 miljoni iedzīvotāju, tostarp pilsētās dzīvoja 1,29 miljoni jeb 68% iedzīvotāju, bet laukos - 603 tūkstoši jeb 32% iedzīvotāju.
Rīgā pagājušajā gadā dzīvoja gandrīz 615 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 48% no pilsētu iedzīvotājiem. Tostarp visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā - 54 tūkstoši, kamēr Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos ir no 41 līdz 45 tūkstošiem iedzīvotāju.
Apkopotie dati arī liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 52% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.
2020.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā - par 0,9% jeb 3,4 tūkstošiem. Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē - par 1,8% jeb 4,5 tūkstošiem. Vienlaikus Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 1,1% jeb 2,1 tūkstoti, Kurzemē - par 1,1% jeb 2,6 tūkstošiem, bet Zemgalē - par 0,9% jeb 2,1 tūkstoti. Rīgā iedzīvotāju skaits pērn saruka par 1% jeb 6,5 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējos 10 gados Latgale zaudējusi 17% jeb 52 tūkstošus iedzīvotāju, Vidzeme - 14% jeb 29 tūkstošus iedzīvotāju, Kurzeme -13% jeb 35 tūkstošus iedzīvotāju, Zemgale - 11% jeb 27 tūkstošus iedzīvotāju, Rīga - 7% jeb 45 tūkstošus iedzīvotāju, bet vienīgi Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2% jeb septiņiem tūkstošiem.
Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī astoņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,5% jeb 263 cilvēkiem.
Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī - par 1,3% jeb 427 cilvēkiem, Daugavpilī - par 1,2% jeb 960 cilvēkiem, Rīgā - par 1% jeb 6502 cilvēkiem, Rēzeknē - par 1% jeb 261 cilvēku, Jēkabpilī - par 0,9% jeb 207 cilvēkiem, Liepājā - par 0,5% jeb 349 cilvēkiem, Jelgavā - par 0,3% jeb 181 cilvēku, bet vismazāk - Valmierā - par 0,2% jeb 47 cilvēkiem. Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.
2020.gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1-4 iedzīvotāji) bija Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados.
Lielāks pieaugums - par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija deviņos novados. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā - par 5,5% jeb 638 cilvēkiem.
Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais būs Ogres novads ar 57,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Valmieras novads - ar 51,4 tūkstošiem iedzīvotāju, bet vismazākais būs Valkas novads ar 7,6 tūkstošiem iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkstošiem iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados - Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils. Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors bija imigrācija.