Ideālā variantā mūsu mājoklim jābūt vietai, kurā atpūsties, justies labi, patverties no dzīves vētrām, atgūt spēkus.
Taču tas iespējams tikai tad, ja mājoklis iekārtots atbilstoši augstākajai kārtībai un saskaņā ar cilvēka iekšējo būtību – tā, lai vibrācijas saskan.
Mēs neesam kā augi, kas var būt tikai tur, kur iedēstīti. Tā dzimtenes un savu sakņu apzināšanās ir spēcīga un nepieciešama, taču tikpat nepieciešami ir jauni iespaidu apvāršņi, kas paplašina katra personīgo horizontu. Ir vērts skatīt pasaules plašumus, gūt jaunas sajūtas un jaunus draugus, mierīgi relaksēties vai izbaudīt adrenalīna devu, piedaloties kādā ekstrēmā ceļojumā. Pieredzētais ir bagātība.
Astroloģija ir sena kā pasaule, tās vēsture mērāma gadu tūkstošos, un grūti pat pateikt, tieši kur un kad tā radusies. Arī senie balti nebija izņēmums. Dažas informācijas druskas par baltu astroloģiju nonākušas arī pie mums.
Vērsi varam dēvēt par saimnieku un dzīves baudītāju. «Kas var būt labāks par smalku vīnu un labu sieru?» teiks Vērsis, klās galdu, rīkos jubilejas, organizēs dārza svētkus, un, ja būs ieplānota kāda saimnieciska talka, tad pēc tās noteikti tiks padomāts par cienastu.
Viens no antīkās un viduslaiku astroloģijas svarīgākajiem punktiem bija Fortūna (latīniski Pars Fortunae, angliski – Part of Fortune jeb burtiski tulkojot – daļa veiksmes, savukārt senie grieķi šo astroloģisko punktu dēvēja par Likteņa lozi). Arī mūsdienās daudzi kartes interpretācijā turpina lietot šo punktu, taču tajā pašā laikā ir diezgan maz saprašanas, ko tieši tas nozīmē un ko ar to iesākt. Vai tā ir vieta, kur gaida veiksme? Iespēju brīdis? Kaut kas saistībā ar karmu? Turklāt bieži vien Fortūna tiek arī aprēķināta aplami – jo, pēc senās astroloģijas priekšstatiem, naktī dzimušajiem šis punkts rēķināms citādi nekā dienas gaišajā laikā dzimušajiem.