Hormuza šaurums

Reaģējot uz Izraēlas triecieniem Libānai, Irāna trešdien atkal slēgusi Hormuza šaurumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis kritiski izteicies par degvielas tirgotāju godprātību, savu ierakstu "X" balstot uz 7. aprīlī strauji pieaugušo degvielas cenu, ko tirgotāji saistīja ar krīzi Hormuza šaurumā. Sekojot loģikai, 8. aprīlī, kad Irānas - ASV karā ir panākts pamiers, degvielas cenai vajadzētu tikpat strauji kristies.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru ar Irānu, mazāk nekā divas stundas pirms viņa noteiktā termiņa, vēsta aģentūra ‘Reuters”.

Dabasgāzes cena trešdien samazinājusies par 20% pēc tam, kad ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru.

Pēc ziņojumiem par pamieru Irānā naftas cenas strauji kritās. Līdz 8. aprīļa rītam “Brent” jēlnaftas cena svārstījās ap 95 ASV dolāriem par barelu, zaudējot gandrīz 13% no savas vērtības, vēsta medijs “Deutsche Welle”. Dienu iepriekš barels “Brent” maksāja aptuveni 110 dolārus.

Irānā simtiem cilvēku pulcējas uz tiltiem un pie enerģētikas objektiem, veidojot cilvēku ķēdes, lai “aizsargātu” tos no iespējamajiem ASV triecieniem, vēsta "Nexta".

ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis, ka otrdien Irānā "ies bojā vesela civilizācija", ja Teherāna noraidīs ASV ultimātu.

20 gadu laikā Latvija ir spējusi samazināt importētās elektroenerģijas īpatsvaru no 69,4% līdz 29,3%, tomēr joprojām esam valsts, kura ir atkarīga no enerģijas importa – tā liecina "Eurostat" dati. Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir daudz zemāk nekā ES vidējais līmenis (57%), taču šis skaitlis slēpj ievainojamību. Ja ārējos tirgos vērojama nestabilitāte, importētie energoresursi būtiski ietekmē elektroenerģijas cenu. Ģeopolitiskās situācijas saasināšanās, tostarp konflikta eskalācija Irānā, tieši ietekmē gāzes un naftas cenas, kā arī gala patērētāju rēķinus Latvijā, informē "Eurowind Energy Neue Energien".

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka armijai ir kara plāni četru stundu laikā iznīcināt visus Irānas tiltus un elektrostacijas, ja netiks ievērots viņa noteiktais miera līguma termiņš.

Latvijā degvielas cenu kāpuma dēļ 23% iedzīvotāju ir samazinājuši braukšanu ar personīgo automašīnu, aģentūru LETA informēja bankā "Citadele", atsaucoties uz veikto aptauju.

Vācu medijs “Tichy's Insight” vēsta, ka kuģošanu caur Hormuza šaurumu šobrīd bloķē nevis militāri faktori, bet gan Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas nozarē, kas radījis būtiskus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien brīdināja, ka Irānai ir atlikušas 48 stundas, lai izpildītu Vašingtonas prasības, pretējā gadījumā tai draud elle.

Hormuza šaurumam ļauts izbraukt cauri diviem Turcijas kuģiem, sestdien vēsta raidsabiedrība "CNN Türk", atsaucoties uz Turcijas transporta ministru Abdulkadiru Uraloglu.

Ko nozīmē šobrīd pasaulē visvairāk apspriestā un satraukumu radījusī enerģētikas krīze? Vai patiesi tajā vainojams tikai un vienīgā karš Irānā un militārā spriedze Hormuza jūras šaurumā? Varbūt aiz izreklamētās krīzes slēpjas pavisam citi iemelsi un tie ir, kā ierasts, visai triviāli – pasaulē ietekmīgāko vīru vēlme nopelnīt vēl vairāk naudas? Šos jautājumus sākuši šķetināt mūsu kolēģi Austrijā.

Hormuza šaurumu var atbrīvot tikai ar sauszemes operāciju Irānā - tā uzskata Ukrainas militārais eksperts Pavlo Narožnijs, labdarības organizācijas "Reactive Mail" dibinātājs, raksta “unian.net”.

“Šāda līmeņa krīze nav bijusi. Ir bijis septiņdesmitajos gados apzināts lēmums – embargo pret Rietumu pasauli, lai veidotu citādu politiku. Bet tie bija lēmumi, tie nebija karadarbības rezultāti, kas noveda pie tā, ka viena puse tur ķīlā pārējo pasauli,” par Tuvo Austrumu krīzi TV24 sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.

Jebkura diskusija par ekonomiku, ja vien tā notiek pietiekami ilgi, nonāk pie atziņas, ka, pat ja šodien pa Hormuza šaurumu atsāktu brīvi kuģot visu valstu tankeri un karadarbība reģionā beigtos, pašreizējo notikumu negatīvās sekas būtu jūtamas vēl ilgi – daudzus gadus. Taču ASV un Izraēlas karš pret Irānu nebūt vēl nav beidzies, un nav zināms, cik ilgi vēl turpināsies. Ir acīmredzami sākusies energoresursu krīze, turklāt globāla.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņa prioritāte karā Irānā ir kontroles iegūšana pār valsts naftas rūpniecību, raksta "Financial Times".

Ukraina risina sarunas ar arābu valstīm par jūras bezpilota lidaparātu eksportu - puses arī esot apspriedušas iespēju palīdzēt Ukrainai atbloķēt Hormuza šaurumu, raksta “unian.net”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņojis, ka daži Ukrainas partneri lūguši ierobežot uzbrukumus Krievijas naftas rūpniecībai, ņemot vērā pasaules enerģētikas krīzi.