Enerģētikas krīzes laikā, ko izraisījusi Hormuza šauruma bloķēšana, Turcija paātrina "Stambulas kanāla" būvniecību, raksta “Business Insider Africa”.
Jaunais, mākslīgi veidotais ūdensceļš ies paralēli Bosforam, savienojot Melno jūru un Marmora jūru. Kanāls spēs apkalpot aptuveni 160 kuģus vai tankkuģus dienā.
Saskaņā ar datiem, projekta kopējās izmaksas ir 23 miljardi eiro - 13 miljardi eiro paredzēti paša ūdensceļa izveidei, bet 10 miljardi eiro - infrastruktūrai apkārtējās teritorijās.
"Šodien mēs atveram jaunu lappusi Turcijas attīstības vēsturē. Mēs uzskatām Stambulas kanālu par projektu, kas glābs Stambulas nākotni. Tam ir jānodrošina apkārtējo iedzīvotāju dzīvības un īpašuma drošība Bosforā," 2021. gadā sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Šobrīd galvenā intriga virmo ap tiesībām iekasēt nodevas par ceļu izmantošanu - saskaņā ar ANO noteikumiem, dabiski šaurumi, piemēram, Bosfors, ir bez maksas. Tomēr par mākslīgiem kanāliem, piemēram, Suecas kanālu vai Panamas kanālu, valstis likumīgi iekasē nodevas. Arī Stambulas kanāls ļaus Turcijai monetizēt satiksmi, sekojot Ēģiptes piemēram.
Salīdzinājumam, Suecas kanāla ieņēmumi tikai laika posmā no 2026. gada 1. janvāra līdz 8. februārim sasniedza 449 miljonus ASV dolāru. Saskaņā ar “Arab News”, tiek prognozēts, ka šie ieņēmumi līdz 2030. gadam pieaugs līdz 11,9 miljardiem ASV dolāru.