HIV

HIV/AIDS ir saslimšana, ko cilvēks visbiežāk uzreiz neatpazīst un nepamana, no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām izpausmēm var paiet pat desmit gadu. Matemātiski modelējot, cik Latvijā varētu būt cilvēku, kuriem ir HIV, bet kuri par savu diagnozi nav informēti, pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijā ir vismaz par trešo daļu HIV inficēto vairāk, nekā uzrāda oficiālā statistika.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 1800 personu, kuras dzīvo ar HIV, bet par savu diagnozi nav informētas, secināts matemātiskās modelēšanas pētījumā, kuru kopš 2015.gada īstenojusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar dalīborganizācijām no Francijas, Beļģijas un Igaunijas.

Trešā daļa cilvēku ar HIV Latvijā ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. «Diemžēl piektdaļa cilvēku ar HIV šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem,» saka HIV pacientu biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Īpaši negatīvi, ka 23% šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, puse no tiem - pēdējā gada laikā.

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā - turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši. Tas nav nekas, ar ko Latvija varētu lepoties, un, meklējot iemeslus šādai situācijai, diemžēl jāsecina, ka liela daļa atbildības par to jāuzņemas skolām un valsts izglītības sistēmai. Veiksmes stāsts ir gadījumi, kad par HIV ar jauniešiem runā gan vecāki, gan skola, gan ģimenes ārsti un citi veselības jomas speciālisti, taču realitāte ir citāda - vairāk nekā puse jauniešu par seksualitātes jautājumiem nav runājuši ar vecākiem, bet HIV ir vēl retāk sastopams temats vecāku sarunās ar bērniem. Turklāt pirms pāris gadiem veikts pētījums apliecina, ka arī vecāku zināšanas par HIV nav pietiekamas. Tātad - pat, ja vecāki runā ar bērniem, ir jautājums - vai sniegtā informācija ir pareiza. Tādēļ tieši skola jaunietim bieži vien ir vienīgā vieta, kur gūt informāciju par šo infekciju un zināšanas par veidiem, kā no tās izvairīties.

Pilnvērtīgas un saprātīgas informācijas trūkums visai Latvijas sabiedrībai par HIV jautājumiem ir viens no būtiskiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā neizdodas panākt ievērojamu jauno inficēšanās ar HIV gadījumu samazinājumu, uzskata atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. «Mēs varam tikai sapņot, ka mums būs izglītota sabiedrība, tas, ko es vēlos, ir vismaz informēta sabiedrība, un ne tikai par HIV, bet par veselību kopumā,» sacīja A. Veiķenieks.

Latvijā puse ar HIV inficētu pacientu ārstēšanu saņem novēloti, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018. gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, informē Biedrība "Apvienība HIV.LV".

Pēc šantāžas mēģinājuma, arī Latvijā labi zināmā ''bārdainā dziedātāja'' nākusi klajā ar šokējošu vēsti.

Lai noskaidrotu reālo situāciju, ar kādu ikdienā Latvijā saskaras HIV pacienti, kā arī HIV stigmatizācijas un diskriminācijas līmeni sabiedrībā, Latvijā šī gada laikā tiks veikts pētījums "HIV stigmas indekss", informēja HIV pacientu biedrībā "Agihas".

Gada laikā par 5,3% pieaudzis kopējais ar HIV inficēto pacientu skaits Latvijā, liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas infektoloģijas centram (LIC) pieejamie dati.

57 gadus vecā Lima Parenta no Jaunzēlandes jaunībā inficējās ar HIV, kad taisīja tetovējumu. Toreiz ārsti viņai teica, ka Limai atlicis dzīvot vien sešus mēnešus, taču kopš tā brīža pagājuši 25 gadi, bet sieviete joprojām izbauda dzīvi.

Papildu finansējums šogad valsts apmaksātu terapiju HIV pacientiem ļaus sākt ātrāk, informēja biedrības "Agihas", kas darbojas kā atbalsta grupa ar HIV un AIDS inficētiem cilvēkiem, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Viņa tēvs bija alkoholiķis, mamma – līdzatkarīgā. Vardarbība ģimenē viņa bērnībā bija ikdiena. Mazais Tomass vecākiem nebija vajadzīgs. Viņš pat neatceras, ka mamma viņu kādreiz būtu samīļojusi, tāpēc draugus un domubiedrus zēns meklēja pagalmā, uz ielas. Tur viņš 12 gadu vecumā sāka lietot alkoholu, pīpēt marihuānu un izmēģināt visas iespējamās apreibinošās vielas, līdz 16 gadu vecumā jau kļuva atkarīgs no heroīna. Tādā veidā viņš mēģināja aizbēgt no sevis un no pasaules, ko nesaprata. Nekur tālu gan viņš netika – 20 gadu vecumā noteiktā diagnoze "HIV pozitīvs" jaunieša dzīvi uz daudziem gadiem vēl vairāk sagrieza kājām gaisā. Šodien Tomass (33) mēģina šajā pasaulē atgriezties, jo grib to nevis lietot, bet baudīt. Jau kādu laiku viņam tas arī izdodas.

Pasaules Veselības organizācijas pētījumā par Latviju lasāmas satraucošas ziņas – visaugstākais HIV inficēšanās līmenis Eiropas Savienībā ir tieši Latvijā ar 18,5 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. 1. decembrī – vispasaules AIDS dienā – Euroaptieka aicina Latvijas sabiedrību atbildīgi izturēties pret regulārām HIV testa pārbaudēm.

Aptuveni puse eiropiešu, kas inficējušies ar HIV, par savu saslimšanu uzzina tad, kad slimība jau ir attīstījusies, teikts otrdien izplatītā pētījumā.

Bieži mūsu attieksmi veido pieņēmumi, nevis uz pierādījumiem balstīta informācija. Balstot savu izvēli vai uzvedību uz mītiem varam radīt negatīvas sekas savai veselībai. Zinot patiesību, mēs varam pasargāt sevi un citus, pieņemt izsvērtu lēmumu un rīkoties.

Eiropas HIV testēšanas nedēļā, kas Latvijā norisinās līdz 24. novembrim, ikviens cilvēks var bez maksas un anonīmi veikt HIV eksprestestu, kā arī rast atbildes par HIV un AIDS situāciju Latvijā. Pagājušajā gadā Latvijā tika reģistrēts lielākais īpatsvars jauno HIV inficēšanās gadījumu Baltijas valstīs. Eksperti uzsver: lai arī absolūtos skaitļos HIV infekcija diagnosticēta mazākam skaitam iedzīvotāju, HIV skar ikvienu, jo infekciju vairs nevar attiecināt tikai uz vienu sabiedrības grupu, piemēram, intravenozo narkotiku lietotājiem.

Šāgada deviņos mēnešos cilvēka imūndeficīta vīruss atklāts 215 cilvēkiem, tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, tomēr joprojām Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm HIV izplatība ir viena no visaugstākajām.

Otrdien, 31.oktobrī, valdības sēdē tiks izskatīti grozījumi noteikumos, kas paredz audzēju primārās diagnostikas sistēmas jeb tā sauktā "zaļā koridora" paplašināšanu, liecina informācija valdības dokumentu vietnē "eportfelis".