HIV

Es slēpju savu HIV statusu no citiem, tā pirmajā Latvijā veiktajā pētījumā – cilvēku, kuri dzīvo ar HIV stigmas indeksā – atbildējuši 76 procenti HIV pozitīvo cilvēku.

Pērn Latvijā reģistrēti 326 jauni HIV infekcijas gadījumi, tostarp pieciem jaundzimušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Par Berlīnes pacientu iedēvētā Timotija Brauna izārstēšanās no HIV vīrusa izraisītā AIDS 2009. gadā nav bijusi nejaušība vai anomālija. Izmantojot kaulu smadzeņu transplantācijas metodi, līdzīgā veidā izdziedināts arī kāds cilvēks Londonā, kuram jau 18 mēnešu nav bijis nepieciešamības lietot antiretrovirālos medikamentus, diezgan cerīgs esot arī vēl viena pacienta stāvoklis Diseldorfā.

Ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) inficētam pacientam Lielbritānijā pēc cilmes šūnu transplantācijas vīruss vairs nav konstatēts un viņš, iespējams, ir izārstēts, paziņojuši zinātnieki.

Latvijas valstspiederīgais Īrijas tiesā savus likumpārkāpumus cenšas attaisnot ar Latvijā kļūdaini noteiktu HIV diagnozi, raksta Īrijas laikraksts "Herald".

Kādam vīrietim pirms sešiem gadiem Latvijā uzstādīta diagnoze HIV. Iespējams, šī iemesla dēļ viņš pametis dzimteni un devies uz Īriju, kur strādājis celtniecība, tomēr nespējis tikt galā ar pārdzīvojumiem, pievērsies alkoholam un nonācis uz ielas. Tikai esot svešumā atklājusies negaidīta patiesība par viņa dzīvi.

Santa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies ar nepatīkamu video materiālu. Tajā viņa stāsta, ka pārtikas veikalā 'Maxima" iegādājusies mandarīnus, kuros iekšā "uzdzīvo" tārpi.

HIV/AIDS ir saslimšana, ko cilvēks visbiežāk uzreiz neatpazīst un nepamana, no inficēšanās brīža līdz slimības pirmajām izpausmēm var paiet pat desmit gadu. Matemātiski modelējot, cik Latvijā varētu būt cilvēku, kuriem ir HIV, bet kuri par savu diagnozi nav informēti, pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijā ir vismaz par trešo daļu HIV inficēto vairāk, nekā uzrāda oficiālā statistika.

Patlaban Latvijā ir aptuveni 1800 personu, kuras dzīvo ar HIV, bet par savu diagnozi nav informētas, secināts matemātiskās modelēšanas pētījumā, kuru kopš 2015.gada īstenojusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar dalīborganizācijām no Francijas, Beļģijas un Igaunijas.

Trešā daļa cilvēku ar HIV Latvijā ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. «Diemžēl piektdaļa cilvēku ar HIV šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem,» saka HIV pacientu biedrības AGIHAS valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.

Trešā daļa cilvēku, kas Latvijā dzīvo ar HIV, ir sajutuši diskriminējošu attieksmi pret sevi un uzklausījuši aizskarošas piezīmes sava HIV statusa dēļ, liecina pirmie HIV Stigmas indeksa pētījuma starprezultāti. Īpaši negatīvi, ka 23% šādu attieksmi un izteikumus ir saņēmuši no savas ģimenes piederīgajiem, puse no tiem - pēdējā gada laikā.

Latvija šobrīd ieņem līderpozīciju jaunatklāto HIV gadījumu skaitā Eiropas Savienībā - turklāt gandrīz 10% no HIV inficētajiem ir jaunieši. Tas nav nekas, ar ko Latvija varētu lepoties, un, meklējot iemeslus šādai situācijai, diemžēl jāsecina, ka liela daļa atbildības par to jāuzņemas skolām un valsts izglītības sistēmai. Veiksmes stāsts ir gadījumi, kad par HIV ar jauniešiem runā gan vecāki, gan skola, gan ģimenes ārsti un citi veselības jomas speciālisti, taču realitāte ir citāda - vairāk nekā puse jauniešu par seksualitātes jautājumiem nav runājuši ar vecākiem, bet HIV ir vēl retāk sastopams temats vecāku sarunās ar bērniem. Turklāt pirms pāris gadiem veikts pētījums apliecina, ka arī vecāku zināšanas par HIV nav pietiekamas. Tātad - pat, ja vecāki runā ar bērniem, ir jautājums - vai sniegtā informācija ir pareiza. Tādēļ tieši skola jaunietim bieži vien ir vienīgā vieta, kur gūt informāciju par šo infekciju un zināšanas par veidiem, kā no tās izvairīties.

Pilnvērtīgas un saprātīgas informācijas trūkums visai Latvijas sabiedrībai par HIV jautājumiem ir viens no būtiskiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā neizdodas panākt ievērojamu jauno inficēšanās ar HIV gadījumu samazinājumu, uzskata atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. «Mēs varam tikai sapņot, ka mums būs izglītota sabiedrība, tas, ko es vēlos, ir vismaz informēta sabiedrība, un ne tikai par HIV, bet par veselību kopumā,» sacīja A. Veiķenieks.

Latvijā puse ar HIV inficētu pacientu ārstēšanu saņem novēloti, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018. gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, informē Biedrība "Apvienība HIV.LV".

Pēc šantāžas mēģinājuma, arī Latvijā labi zināmā ''bārdainā dziedātāja'' nākusi klajā ar šokējošu vēsti.

Lai noskaidrotu reālo situāciju, ar kādu ikdienā Latvijā saskaras HIV pacienti, kā arī HIV stigmatizācijas un diskriminācijas līmeni sabiedrībā, Latvijā šī gada laikā tiks veikts pētījums "HIV stigmas indekss", informēja HIV pacientu biedrībā "Agihas".

Gada laikā par 5,3% pieaudzis kopējais ar HIV inficēto pacientu skaits Latvijā, liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas infektoloģijas centram (LIC) pieejamie dati.

57 gadus vecā Lima Parenta no Jaunzēlandes jaunībā inficējās ar HIV, kad taisīja tetovējumu. Toreiz ārsti viņai teica, ka Limai atlicis dzīvot vien sešus mēnešus, taču kopš tā brīža pagājuši 25 gadi, bet sieviete joprojām izbauda dzīvi.

Papildu finansējums šogad valsts apmaksātu terapiju HIV pacientiem ļaus sākt ātrāk, informēja biedrības "Agihas", kas darbojas kā atbalsta grupa ar HIV un AIDS inficētiem cilvēkiem, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.