Lielākajai daļai jeb 82,1% personu ar HIV ir grūti cilvēkiem pateikt par savu situāciju, liecina pētījuma "Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss" rezultāti.
Pētījums tika veikts, lai noskaidrotu, kā jūtas personas ar viņiem diagnosticēto HIV infekciju jeb HIV statusu, ņemot vērā, ka aizspriedumi pret personām, kuras dzīvo ar HIV, ir šķērslis adekvātai un savlaicīgai šīs infekcijas diagnostikai, ārstēšanai, aprūpes un atbalsta pieejamībai, kā arī cilvēku ar HIV sociālajai integrācijai.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka trīs ceturtdaļas jeb 75,8% personu slēpj savu situāciju no citiem, turklāt 24,1% izvēlējušies HIV statusa dēļ neapmeklēt sociālus pasākumus, bet 15% ir izolējušies no ģimenes vai draugiem.
Pētījumā pausts, ka 12,2% personu HIV statusa dēļ izvēlējušies nenodarboties ar seksu, 6,6% - neapmeklēt medicīnisku palīdzību, 5,6% - nemeklēt sociālu atbalstu, kā arī vēl 5,4% šo personu HIV statusa dēļ izvēlējās nepieteikties darbā.
Personas ar HIV savas situācijas dēļ izjūt arī dažādas negatīvas emocijas, piemēram, 50,5% personu ir kauns, ka viņiem ir HIV, 47,2% par to jūtas vainīgi, 33,7% dažkārt HIV statusa dēļ jūtas bezvērtīgi, bet 27,6% - pat jūtas netīri.
Tāpat HIV statuss negatīvi ietekmējis šo cilvēku spēju tikt galā ar stresu, ko norādījuši kopumā 41,9% personu. Tikmēr 33,9% cilvēku HIV statuss negatīvi ietekmējis pašapziņu, 31,6% - spēju veidot ciešas un drošas attiecības ar citiem, 29,7% - spēju atrast mīlestību, 28,6% - vēlmi pēc bērniem, 25,2% - pašcieņu, 22,7% - personīgo vai profesionālo mērķu sasniegšanu, 13,6% - spēju cienīt citus, 13,3% - spēju līdzdarboties kopienā, kā arī 6,2% personu HIV statuss negatīvi ietekmējis spēju praktizēt ticību tā, kā to vēlētos.
Pētnieki secinājuši, ka HIV statuss personu spēju apmierināt dažādas vajadzības pēdējā gada laikā kopumā ietekmēja vairāk negatīvi nekā pozitīvi. Vienlaikus lielāks skaits HIV pozitīvu personu uzskata, ka iepriekš viņiem klājies sliktāk, bet pēdējā gada laikā - labāk.
Biedrība "Agihas" no 2018. līdz 2019.gadam Latvijā veica starptautiski atzītu pētījumu "HIV Stigmas indekss", kura laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tika izjautātas personas, kuras dzīvo ar HIV. Pētījuma vajadzībām 409 respondenti tika iztaujāti par pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un pašstigmatizāciju.
Pēc vienotas metodoloģijas pētījums "HIV stigmas indekss" veikts vairāk nekā 100 pasaules valstīs, un pirmais šāds pētījums tika veikts 2008.gadā. Pētījuma veikšanu Latvijā atbalstīja SIA "GlaxoSmithKline Latvia".