Ne brīnumlīdzeklis, bet iespēja – vēl vienam ar HIV inficētajam vīruss nomākts

Par šiem jaunumiem paziņots šonedēļ Sietlā notiekošajā Retrovīrusu un oportūnistisko infekciju konferencē (CROI), kā arī publikācijās vairākos zinātniskos izdevumos. Zinātnieki gan uzsvēruši, ka absolūtajam vairākumam ar HIV inficēto šāda ārstēšanas metode nebūs piemērota, tomēr pastāv iespēja, ka, balstoties uz iegūto informāciju, izdosies izstrādāt efektīvākas ārstēšanas metodes.

Pēdējā cerība glābties no asins vēža

Žurnāla Nature šīs nedēļas publikācija par Londonas pacientu (šis cilvēks grib saglabāt anonimitāti, un viņa vēlme tiek respektēta), kura organismā HIV vīrusa darbību izdevies neitralizēt, izraisīja lielu ažiotāžu. Daļa mediju, protams, nespēja atturēties no kārdinājuma piesaistīt lasītāju uzmanību ar sensacionāliem virsrakstiem, ka beidzot esot atrasts brīnumlīdzeklis, kas izārstēs no AIDS. Speciālisti gan izvairās lietot tādu terminu kā «izārstēšanās», tā vietā runājot par remisiju vai HIV vīrusa nomākšanu. To izdevies panākt, pateicoties kaulu smadzeņu transplantācijai, turklāt šīs ļoti sarežģītās un veselībai bīstamās operācijas primārais mērķis bija nevis HIV vīruss, bet gan viena no asins vēža formām - gluži tāpat kā T. Brauna gadījumā.

Publikācijas galvenais autors, Kembridžas universitātes profesors Ravindra Gupta, kurš šo pacientu ārstējis, strādājot Londonas universitātes koledžā, paudis gandarījumu, ka pieeja, ko vācu ārsti nolēma izmantot 2007. gadā, nostrādājusi arī tagad, turklāt viņa pacientam bijusi nepieciešama tikai viena, nevis divas transplantācijas operācijas. HIV viņam diagnosticēts vēl 2003. gadā, bet 2012. gadā konstatēts, ka pacientam ir arī ne-Hodžkina limfoma - viens no balto asinsķermenīšu vēža paveidiem. Šī kaite turpinājusi strauji progresēt, un pacientam nav palīdzējis arī veiktais ķīmijterapijas kurss, tādēļ ārsti nolēmuši izmantot teju vai pēdējo līdzekli - kaulu smadzeņu (faktiski cilmes šūnu) transplantāciju. Kā donors šajā gadījumā piemeklēta persona, kas par CCR5-delta 32 sauktas gēnu mutācijas dēļ ir neuzņēmīga pret HIV vīrusu. Ja pavisam vienkāršoti, kad CCR5 ir uz balto asinsķermenīšu virsmas esošs proteīns, kuru HIV vīruss izmanto kā receptoru, lai iekļūtu asins šūnās. Taču mutāciju gadījumā vīrusam tas vairs neizdodas, līdz ar to organisms ar HIV netiek inficēts, lai gan pastāv iespēja, ka tajā joprojām saglabājas rezervuāri ar inficētām šūnām, kas par sevi var atgādināt kaut kad tuvākā vai tālākā nākotnē, skaidro BBC.

Kad mērķis neattaisno līdzekļus

Operācijas rezultātā Londonas pacientam ne tikai apturēts asins vēža progress, bet arī jau pusotru gadu nav nepieciešamības lietot medikamentus, kas nomāc HIV vīrusu. Sietlā notikušās konferences laikā paziņots, ka vēl viens ar HIV inficētais, kuram veikta līdzīga operācija, šos medikamentus nelietojot jau trīs ar pusi mēnešus un jūtoties samērā labi, lai gan par pilnīgu remisiju runāt, protams, ir krietni pāragri. Starptautiskais pētniecības projekts IciStem, kurā apvienojušies Eiropas valstu zinātnieki, pavēstījis, ka pašlaik viņi novēro 39 ar HIV inficētus pacientus, kuriem veikta kaulu smadzeņu pārstādīšana.

Taču pat tādā gadījumā, ja viņiem visiem vairs nebūs nepieciešams izmantot antiretrovirālos medikamentus, būtu krietni pāragri sacīt, ka ir atrasts brīnumlīdzeklis AIDS ārstēšanai un inficētajiem jāstājas rindās uz cilmes šūnu transplantāciju, - šis pavisam noteikti ir tas gadījums, kad mērķis neattaisno līdzekļus. Interneta ziņu vietne LiveScience.com atgādina, ka tie laiki, kad AIDS tika dēvēts par XX gadsimta mēri, jau sen ir pagājuši. Mūsdienās, ja vien inficēšanās ar HIV ir savlaicīgi diagnosticēta, vīrusa skartajiem, regulāri lietojot antiretrovirālos preparātus, ir iespējams nodzīvot gana ilgu mūžu, neizjūtot gandrīz nekādus fiziskus slimības simptomus.

Savukārt kaulu smadzeņu pārstādīšana ir ļoti dārgs, sarežģīts un riskants process, kas uzskatāms par pēdējo salmiņu brīdī, kad visas cerības jau šķiet zudušas - kā tas ir HIV inficētajiem, kuriem vienlaikus jācīnās ar onkoloģiskajām slimībām. Lai cilvēka organisms pieņemtu donora šūnas, sākumā nepieciešams faktiski nokaut tā imūnsistēmu, bet no imūnsistēmas iznīcināšanas vairs nav tālu līdz pacienta nāvei. To noteikti atminas arī pašlaik 52 gadus vecais T. Brauns, kura organisms bija tiktāl novājināts, ka viņš kādu laiku pavadīja ārstu mākslīgi izraisītā komā, un neviens nedeva nekādas garantijas, ka vīrietis pēc tās atgūsies.

Darbs gēnu pārveidotājiem

Uz šo argumentu fona pat mazāka nozīme ir faktam, ka cilvēku ar donoriem nepieciešamo CCR5-delta 32 mutāciju uz mūsu planētas nav īpaši daudz - IciStem programmas ietvaros pašlaik apzināti vien aptuveni 22 000 potenciālo donoru. Veikt kaulu smadzeņu transplantāciju cilvēkiem, kuri daudzmaz normāli jūtas, lietojot medikamentus, vienkārši nav jēgas. Tajā pašā laikā Londonas pacienta remisija ir ļoti būtisks pagrieziena punkts, jo faktiski apliecina, ka galvenā uzmanība, meklējot ieročus cīņā pret HIV/AIDS, pievēršama gēnam, kad kodē CCR5 proteīnu. Šajā jomā plašs darbalauks paveras gēnu inženierijas speciālistiem, kuriem būtu jāizdomā, kā iniciēt šā gēna mutācijas ar HIV inficēta cilvēka organismā. Deutsche Welle vērš uzmanību arī uz nedaudz atšķirīgu pieeju problēmas risināšanai. ASV jau uzsākti klīniskie izmēģinājumi, kuru laikā zinātnieki mēģina modificēt ar HIV inficētu personu asins šūnas. Ja šīs šūnas izdotos pārveidot tā, ka tās spēj pretoties vīrusam, būtu iespējams pacientiem pārliet viņu pašu uzlabotās asinis.

Starptautiskās AIDS biedrības prezidents Antons Pozņaks nav slēpis savu optimismu. «Jaunie atklājumi nostiprina mūsu ticību tam, ka HIV ir ārstējams, tie ir zināms pierādījums šai koncepcijai. Mēs ceram, ka galu galā tas novedīs pie drošiem, ne īpaši dārgiem un vienkāršiem paņēmieniem, kas ļaus ārstēt slimību, izmantojot gēnu tehnoloģijas vai antiķermenīšu tehnoloģijas,» viņa sacīto citē UPI.

***

HIV UN AIDS HRONOLOĢIJA

XX gadsimta divdesmitie gadi - tiek uzskatīts, ka cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas izraisa saslimšanu ar iegūto imūndeficīta sindromu (AIDS), mutāciju ceļā radies kaut kad ap šo laiku mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijā. Vietējie iedzīvotāji uzturā lietojuši ar pērtiķu imūndeficīta vīrusu (SIV) inficētu šimpanžu gaļu, tāpēc vīruss nonācis cilvēku organismā un ar laiku mutējis. Āfrikā HIV sācis izplatīties jau XX gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, taču tobrīd mediķi par šāda vīrusa esamību pat nenojauta

1981. gads - amerikāņu ārsti pirmo reizi pievērsa uzmanību lielajam skaitam gados jaunu, homoseksuāli orientētu vīriešu, kuri slimoja ar reti sastopamiem pneimonijas vai vēža paveidiem, kas ļoti bieži noveda pie letāla iznākuma. Sākotnēji šo slimību nodevēja par Ar homoseksuālismu saistītu imūndeficītu (GRID)

1982. gads - ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs (CDC) jaunās slimības identificēšanai sāka izmantot nosaukumu AIDS. Tobrīd jau bija skaidrs, ka ar vīrusu, kas izraisa šo slimību, iespējams inficēties asins pārliešanas laikā, nesterilu šļirču adatu lietošanas gadījumos, turklāt ārstiem vairs nebija šaubu, ka slimība ir seksuāli transmisīva

1983. gads - franču zinātnieku grupa Lika Montaņjē vadībā identificēja vīrusu, kas varētu izraisīt AIDS, un nosauca par LAV. Nākamajā gadā retrovīrusu, kas, iespējams, izraisa AIDS, atklāja arī amerikānis Roberts Gallo, nosaucot to par HTLV-III. Vēlākajos pētījumos noskaidrojās, ka tas ir viens un tas pats vīruss, kas patiešām ir AIDS izraisītājs. 1986. gadā tam oficiāli tika dots HIV nosaukums, bet 2008. gadā L. Montaņjē un viņa kolēģe Fransuāza Barē-Sinusī par savu atklājumu saņēma Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā

1983. gads - noskaidrojās, ka ar AIDS var saslimt arī bērni un heteroseksuālas sievietes. Pasaules Veselības organizācija (WHO) sasauca pirmo apspriedi, kurā tika lemts, kā reaģēt uz slimības globālo epidēmiju, jo pazīmes par tās sākšanos jau bija acīmredzamas

1985. gads - ASV un vēlāk arī citu valstu slimnīcās kļuva iespējams veikt asins analīzes, lai noskaidrotu, vai cilvēks nav inficējies ar HIV. Atlantā notika pirmā starptautiskā AIDS konference (kopš tā laika sarīkots vēl 21 šāds forums), bet amerikāņu aktieris Roks Hadsons ievadīja bēdīgo no AIDS mirušo slavenību sarakstu

1986. gads - tika secināts, ka ar HIV inficējušās mātes var nodot vīrusu mazuļiem, tos barojot ar krūti

1987. gads - lietošanai Savienotajās Valstīs tika apstiprināts pirmais antiretrovirālās terapijas preparāts - AZT. Šis medikaments gan bija ļoti dārgs un pieejams tikai turīgākajai sabiedrības daļai, turklāt tā lietošanai bija daudzas, reizēm ļoti bīstamas, blaknes

1988. gads - Pasaules Veselības organizācija pasludināja 1. decembri par Pasaules AIDS dienu

1991. gads - par simbolu cīņā pret HIV/AIDS kļuva sarkana lentīte

1992. gads - ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde (FDA) atļāva izmantot pirmo efektīvo medikamentu kombināciju AIDS ārstēšanai

1996. gads - vienpadsmitajā starptautiskajā AIDS konferencē Vankūverā tika paziņots par kombinētās antiretrovirālās terapijas metodes izstrādāšanu. Metode, kas pazīstama ar nosaukumu ART, ļāva ievērojami pagarināt ar HIV inficēto cilvēku dzīves ilgumu, lai gan pašu slimību tā neārstē

1999. gads - Pasaules Veselības organizācijas un Apvienotās ANO AIDS programmas (UNAIDS) speciālisti paziņoja, ka kopš HIV parādīšanās ar to visā pasaulē inficējušies jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēki, no kuriem vismaz 16 miljoni ir miruši

2000. gads - UNAIDS izdevās vienoties ar vairākiem lielajiem farmācijas uzņēmumiem, kuri samazināja cenas tā dēvētajām attīstības valstīm piegādātajiem medikamentiem, kas nepieciešami ar HIV inficētajiem

2005. gads - pirmo reizi visā pasaulē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās AIDS izraisītu nāves gadījumu un jaunu ar HIV inficēto skaits

2009. gads - amerikānis Timotijs Brauns, kurš ārstējās Berlīnē, kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kurš izārstēts no AIDS. Tas izdevās, pateicoties divām kaulu smadzeņu transplantēšanas operācijām

2012. gads - pārdošanā nonāca pirmie PrEP grupas medikamenti, kuru regulāra lietošana faktiski izslēdz risku inficēties ar HIV

2014. gads - UNAIDS izsludināja mērķus, kas sasniedzami līdz 2020. gadam, jeb tā dēvēto programmu 90-90-90. Tā paredz, ka vismaz 90% ar HIV inficēto šis vīruss būs diagnosticēts, 90% no viņiem tiks ārstēti, izmantojot ART metodi, un 90% regulāra medikamentu lietošana ļaus nomākt slimības simptomus

2016. gads - pirmo reizi vēsturē vairāk nekā puse no visiem ar HIV inficētajiem ārstējās, izmantojot ART metodi