Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018. gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, informē Biedrība "Apvienība HIV.LV".
Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018. gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns.
Tādēļ trīs nevalstiskās organizācijas, kas Latvijā darbojas HIV/AIDS jomā, nosūtīs kopēju vēstuli Veselības ministrei Andai Čakšai un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam, aicinot pievērst pastiprinātu vērību šai problēmai, kopīgi meklējot labākos risinājumus, lai arvien vairāk HIV pacientu būtu pieejama ārstēšana.
Tā kā HIV ārstēšanas uzsākšana ir tikai RAKUS stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" (LIC) ziņā, nepieciešams stiprināt LIC kapacitāti atbilstoši pieaugošajam pacientu skaitam. Latvijā 2017. gada beigās dzīvoja 6031 HIV/AIDS pacienti, no kuriem antiretrovīrusu ārstēšanu saņēma 2104 pacienti, tas ir, tikai 35%. Pacientiem ir jāatvieglo pieejamība šim veselības aprūpes pakalpojumam, jo šobrīd nākas gaidīt rindā pie infektologa vairākas nedēļas.
"Apvienības HIV.LV" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis uzsver: "HIV infekcijas izplatības jomā Latvija ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā, un ANO "Programma cīņai ar HIV/AIDS" (UNAIDS) jau mums neformāli signalizē, ka situācija ar ārstēšanu ir ļoti satraucoša. Jāatceras, ka 100 neārstēti HIV inficēti cilvēki gada laikā var inficēt vēl 12 cilvēkus. Ja mēs spējam ārstēt tikai 35% pacientu, nav grūti aprēķināt šīs infekcijas slimības bīstamos izplatības apmērus."
"Pašreizējie jauno pacientu piesaistes vājie rādītāji mūs satrauc, jo saredzam divus pamata riskus: netiek sasniegts plānotais ārstēto pacientu skaita pieaugums, un nākamgad finansējums HIV/AIDS ārstēšanai var tikt samazināts, ņemot vērā šī gada pacientu piesaistes datus. Rezultātā Latvijā turpināsies HIV infekcijas jauno gadījumu pieaugums," saka Inga Upmace, "Baltijas HIV asociācijas" valdes priekšsēdētāja.
Biedrības "AGIHAS" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks papildina: "UNAIDS mērķis "90-90-90" paredz, ka līdz 2020. gadam pasaulē HIV epidēmija tiktu bremzēta, sasniedzot, ka 90% no inficētajiem zinātu savu HIV statusu, 90% no viņiem saņemtu terapiju, un 90% šo pacientu tā būtu efektīva. Diemžēl Latvijā šie rādītāji ir tālu no pasaules mērķiem! Tādēļ esam atvērti dialogam un sadarbībai, lai nodrošinātu efektīvāku HIV pacientu ārstēšanu un HIV infekcijas izplatības mērķtiecīgu mazināšanu Latvijā."
Kā zināms, 2017. gadā HIV/AIDS izplatības samazināšanas jomā tika pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Tika izstrādāts un Ministru kabinetā akceptēts politikas dokuments - "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam", kas paredzēja mainīt terapijas piešķiršanas kritērijus un ārstēšanu uzsākt agrīnākā stadijā. Plānam sekoja arī finansējums - HIV/AIDS ārstēšanai 2018. gadam, šā gada valsts budžetā tika atvēlēti papildu 4,2 miljoni eiro.