Arvien vairāk juristu sāk sliekties par labu viedoklim, ka jāveic Satversmes papildinājumi, lai nodrošinātos pret situāciju, kad nacionālboļševika Vladimira Lindermana, Saskaņas centra vai citu politiķu virzītas iniciatīvas spēj novest pie likumīgās valsts iekārtas maiņas. TV3 raidījuma Nekā Personīga uzrunātie juristi pat saskata līdzību ar Hitlera nākšanu pie varas gluži likumīgā ceļā, izmantojot tālaika konstitūcijas iespējas vienu pēc otra rīkot referendumus savu noziedzīgo mērķu sasniegšanai.
ASV 30. gados deva patvērumu daudziem Trešā reiha vajātiem cilvēkiem, tomēr pēc 2. pasaules kara amerikāņu slepenie dienesti palīdzēja atrast patvērumu arī vairākiem nacistiem. Šādi secinājumi lasāmi ASV Tieslietu ministrijas ziņojumā, kur vairākās vietās pieminēts arī Latvijas vārds.
Vācijas Vēstures muzejā šodien durvis ver valsts pirmā plašā izstāde par Ādolfu Hitleru. Ekspozīcijas veidotāji ir centušies, lai tā neizskatītos pēc fīrera godināšanas, tomēr ir nobažījušies, ka tā varētu piesaistīt neonacistus un protestētājus.
Par savu humora izjūtu poļu naktskluba vadītāji var uz diviem gadiem nokļūt aiz restēm. Varšavas naktskluba „Sklot” vadītāji tiek vainoti nacisma propagandēšanā un nacistisku simbolu demonstrēšanu publiskā vietā, kas Polijā ir stingri aizliegts.
Vācijā lielu ažiotāžu izraisījusi ziņa, ka sadzītas pēdas vienai no automašīnām, kuru savulaik izmantojis Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers. Cilvēks, kurš nodarbojas ar šādu auto pārdošanu, – Mihaēls Frēlihs – gan sarunā ar Der Spiegel atzinis, ka baumas, ka mašīnu gatavojas iegādāties kāds krievu oligarhs, esot pārspīlētas.
Ādolfa Hitlera mirušā palīga memuāri var kļūt par iepriekš nezināmas informācijas avotu saistībā ar nacistiskās Vācijas līdera personisko līdzdalību holokaustā.
Neveiksmīgs izrādījies Taizemes kūrortpilsētas Pataijas jaunatklātā vaska figūru muzeja vadības lēmums kā reklāmas seju savai kampaņai pieaicināt bijušo vācu nacistu līderi Ādolfu Hitleru.