Ādolfa Hitlera mirušā palīga memuāri var kļūt par iepriekš nezināmas informācijas avotu saistībā ar nacistiskās Vācijas līdera personisko līdzdalību holokaustā.
Fricis Dargess nomira pagājušajā nedēļā 96 gadu vecumā. Viņš bija viens no Hitlera tuvākajiem darbiniekiem 2. pasaules kara gados. Kā pēdējais Hitlera adjutants viņš piedalījās visās lielākajās konferencēs, vēsta britu laikraksts Daily Telegraph.
Vēsturnieki domā, ka viņa rakstītie manuskripti nodrošinās pierādījumus, ka Hitlers personiski pavēlēja nogalināt ebrejus. Ja tā, tad tas varētu kļūt par vienu no atspēkojumiem vēstures revizionistu tēzei, ka Vācijas diktators par holokaustu neko nezināja un nebija šī nozieguma autors.
Īsi pirms nāves F. Dargess kādai vācu avīzei stāstīja, ka ar Hitleru iepazinies 1934. gadā Nacionālsociālistiskās partijas kongresa laikā Nirnbergā. „Viņam bija simpātisks izskats un viņš bija sirsnīgs,” stāstīja F. Dargess. „Es viņu novērtēju pozitīvi.” Hitlera palīgs stāstīja, ka allaž bijis fīreram blakus un piedalījies katrā konferencē, katrā starpdienestu tikšanās reizē. „Jāatzīst, ka uzskatīju viņu par ģēniju. Mēs visi sapņojām par lielu Vācijas impēriju. Tas bija iemesls, kāpēc viņam kalpoju un kāpēc to darītu atkal,” sacīja F. Dargess.
Uz šo pieķeršanos Hitlers ne vienmēr reaģēja laipni. F. Dargesa karjera Hitlera dienestā beidzās 1944. gada jūlijā kādas mušas dēļ. Muša lidinājās stratēģijas konferences laikā un tās zumēšana kaitināja fīreru. Viņš F. Dargesam lika no tās atbrīvoties, bet palīgs paskaidroja, ka, tā kā šis ir „gaisa kaitēklis”, tad ar to jātiek galā gaisa spēku Luftwaffe adjutantam.
Par šādu atbildi Hitlers gaužām sadusmojies un F. Dargesu atlaidis ar vārdiem: „Tava vieta ir Austrumu frontē.”
F. Dargess aizsardzības spēkos SS iestājās 1933. gada aprīlī. 1936. gadā viņš kļuva par Hitlera sekretāra Mārtina Bornana vecāko adjutantu, savukārt 1940. gadā tika paaugstināts un kļuva par fīrera personāla darbinieku.