Vācijas Vēstures muzejā šodien durvis ver valsts pirmā plašā izstāde par Ādolfu Hitleru. Ekspozīcijas veidotāji ir centušies, lai tā neizskatītos pēc fīrera godināšanas, tomēr ir nobažījušies, ka tā varētu piesaistīt neonacistus un protestētājus.
Izstādē Hitlers un vācieši – tauta un noziegums ir apkopots apmēram 600 eksponātu un vēl 400 fotogrāfiju un plakātu, un tā apmeklētājiem hronoloģiski rāda nacisma režīmu: ir gan Hitlera bistes un nacistu organizāciju uniformas, gan dokumentāli materiāli par grāmatu dedzināšanām, politisko oponentu vajāšanu un citiem pasākumiem, gan arī vēršanos pret ebrejiem un citām par nevēlamām atzītām sabiedrības grupām, ziņo AP.
"Izstāde skaidro režīma darbību, masu atbalstu tam, un tā iznīcinošo spēku," saka izstādes kurators Hanss Ulrihs Tāmers. Viņš stāsta, ka izstādes mērķis ir parādīt, kā Ā. Hitlera varu un dominēšanu var izskaidrot un ka viens no faktoriem, kas viņa ietekmi veicināja, bija lielas sabiedrības daļas gatavība to pieļaut.
Vācijā kopš Otrā pasaules kara ir bijis neskaitāms daudzums izstāžu par trešo reihu, kurās apskatīti tādi jautājumi kā holokausts, vācu armijas izdarītie noziegumi, nacisma režīma tieslietu sistēma, piespiedu darbs, reiha medicīna, koncentrācijas nometnes un citas šausmas. Tomēr šī ir pirmā reize, kad izstāžu rīkotāji ir sadūšojušies ekspozīciju veltīt tieši Ā. Hitleram, vēsta Spiegel.
H. U. Tāmers stāsta, ka izstādes vajadzībām būtu bijis iespējams sagādāt krietni vairāk materiālu, nekā tajā iekļauts. Ar nolūku nav izvēlēti, piemēram, monumentāli, ar trešā reiha atbalstu veidoti mākslas darbi, kuros atainots vadonis. Izstādes veidotāji ir centušies, lai nepieļautu, ka Ā. Hitlers savus vērotājus apžilbinātu otrreiz. Tomēr arī tagad izstādes rīkotāji baiļojas, ka viņu veikumu varētu cildināt neonacisti vai ka pārējā sabiedrība varētu pret izstādi protestēt.