ASV līderis Donalds Tramps turpina apsvērt dažādas iespējas, tostarp militāras, kā panākt kontroli pār Grenlandi. Baltajā namā pat esot redzams 11. ASV prezidenta Džeimsa Polka portrets, kura valdīšanas laikā ASV teritorija dubultojās, tostarp ar iekarojumu palīdzību, ziņots “The Wall Street Journal” rakstā.
Kopš dāņi sāka kolonizēt Grenlandi 18. gadsimta 20. gados, viņi tradicionāli ir uzskatījuši sevi par labākajiem imperiālistiem pasaulē. Tomēr atklātībā parādījusies skarba patiesība par kolonizatoru patvaļas gadījumiem pret salas pamatiedzīvotājiem. Turklāt zvērības izdarītas ne tikai tālā pagātnē, bet pat diezgan nesen, jo tās atceras daļa šobrīd salā dzīvojošo grenlandiešu.
Satīriskā petīcija, kuras mērķis ir savākt triljonu dolāru, lai ļautu Dānijai iegādāties Kaliforniju, saņēmusi vairāk nekā 200 000 parakstu, raksta CNN.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas propagandistu vēstījumos par pašreizējo prezidentu Donaldu Trampu tika runāts visnotaļ cieņpilnos toņos, gan uzsverot, ka viņš nav Krievijas draugs, taču viņa retorika esot saprotama, vēsta aģentūra LETA.
Donalda Trampa vēlme iegūt ASV valdījumā Grenlandi radījusi pamatīgu spriedzi Ziemeļvalstīs. Jebkura reāla politiska vai ekonomiska darbība Grenlandes virzienā šobrīd var izraisīt ļoti tālejošas sekas pašreizējā pasaules kārtībā. Ne velti Ziemeļvalstu aizsardzības ministri Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena vadībā tikās Helsinkos. Kā Ziemeļvalstis plāno rīkoties neskaidrajā drošības situācijā, par to Somijas nacionālās televīzijas YLE žurnālisti raksta savā portālā "yle.fi".
ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms savas inaugurācijas nāca klajā ar idejām, kas liecina par viņa vēlmi paplašināt ASV teritoriju, atņemot to citām valstīm. Viņš minēja Kanādas pievienošanu ASV, draudēja sagrābt Panamas kanālu un atdzīvināja ideju par Dānijai piederošās Grenlandes pārņemšanu.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ir teicis, ka Grenlandes nozīmi nacionālajā un globālajā drošībā nevar pārvērtēt, un tam piekrita arī bijušais NATO augstākais sabiedroto komandieris Džeimss Stavridis, vēsta "newsmax.com".
ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāja Donalda Trampa iejaukšanās Grenlandē, tostarp draudi ar spēku anektēt salu, pēdējās dienās tikusi plaši apspriesta presē. Izdevums “Politico” analizēja iespējamos konfrontācijas scenārijus starp ASV un Dāniju, ja Baltā nama topošais īpašnieks iebruktu Grenlandē, un nonāca pie secinājuma, ka tas būs "īsākais karš vēsturē".
Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atgriezies pie savas ilggadējās idejas par Grenlandes iekļaušanu Savienoto Valstu ietekmes sfērā, vēsta aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz prezidentam tuviem avotiem.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvič cer, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi par Kanādas anektēšanu un Grenlades pārņemšanu bija retorika, izriet no viņa sacītājā preses konferencē otrdien, kad Rinkēvičs tikās ar ministru prezidenti Eviku Siliņu.
Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.
Kruīzu kuģis "Ocean Explorer", kas pirms trim dienām nomaļā Grenlandes fjordā uzskrēja uz sēkļa, ceturtdien no sēkļa nocelts, pavēstīja Dānijas karaflote un kuģa īpašnieki.
Laikraksts "The Times"" raksta, ka ASV kompānija "KoBold Metals" meklē stratēģiski svarīgus metālus Grenlandē. Uzņēmuma investoru vidū ir Džefs Bezoss, Bils Geitss un Ričards Brensons.
Dānijai piederošās Grenlandes parlaments otrdien nobalsoja par likumu, kas aizliedz urāna ieguvi un tā atradņu izpēti šajā teritorijā, izpildot valdošās kreisās partijas vēlēšanu kampaņas solījumu.