Grenlande pieņem likumu par urāna ieguves aizliegumu
Dānijai piederošās Grenlandes parlaments otrdien nobalsoja par likumu, kas aizliedz urāna ieguvi un tā atradņu izpēti šajā teritorijā, izpildot valdošās kreisās partijas vēlēšanu kampaņas solījumu.
Kreisā partija "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") aprīlī uzvarēja pirmstermiņa vēlēšanās, kuras izraisīja domstarpības par urāna un retzemju metālu ieguves projektu.
IA šajās vēlēšanās ieguva 12 no 31 vietas Grenlandes parlamentā, apsteidzot sociāldemokrātisko partiju "Siumut" ("Uz priekšu!"), kas bija dominējusi Grenlandes politikā kopš 1979 gada. Iepriekšējā sasaukumā IA bija tikai astoņas deputātu vietas un tā atradās opozīcijā.
Otrdienas balsojumā 12 deputāti nobalsoja par urāna ieguves aizliegumu, bet deviņi balsoja pret.
IA savā vēlēšanu kampaņā vērsās pret Kuannersuitas atradnes izmantošanu, kas atrodas fjordos salas dienvidos un tiek uzskatīta par vienu no pasaules bagātīgākajām urāna un retzemju metālu atradnēm.
Projektu vada ķīniešiem piederošais Austrālijas uzņēmums "Greenland Minerals", kas jau sen plānojis Grenlandē netālu no Narsakas uzsākt radioaktīvā urāna, kā arī klēpjdatoru un viedtelefonu baterijām nepieciešamo retzemju metālu ieguvi.
Francijas grupa "Orano" maijā paziņoja, ka nesāks izpēti, lai gan ir saņēmusi atļaujas tās veikšanai.
Pasaules lielākajā salā Grenlandē ir ievērojamas dabas bagātības, kurām daudzi ir pievērsuši uzmanību, bet ir apstiprināti tikai daži no to izpētes un ieguves projektiem,
Grenlandē pašlaik atrodas divas raktuves, no kurām vienā tiek iegūts anortozīts, kura iegulas satur titānu, bet otrā tiek iegūti rubīni un sārtie safīri.
Lai gan Grenlandes valdība nav pret visām kalnrūpniecības darbībām, tā ir aizliegusi arī naftas atradņu izpēti bažās par ietekmi uz klimatu un vidi.