Ražas lauki, kuros pavasarī rādījās liels ražas potenciāls, kulšanas laikā daudziem saimniekiem radīja vilšanos, savukārt kultūraugi, kurus parasti Latvijā audzē mazākos apjomos, uzrādīja negaidīti labus ražas rādītājus, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Pateicoties trīs Ukrainas ostu atbloķēšanai Melnajā jūrā, eksporta ieņēmumi palielināsies par 1 miljardu ASV dolāru mēnesī, raksta portāls "Epravda.com.ua".
Ja pret Krieviju vērstajām sankcijām netiks noteikti izņēmumi attiecībā uz graudu eksportēšanu, tad iestāsies bads, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas un "Konservatīvo" (K) frakcijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.
ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības izvešanu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas, otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
Pasaulei ir atlikušas desmit nedēļas līdz kviešu krājumi izsīks, aprēķinājusi ANO Drošības padome. Viens no draudošā pārtikas trūkuma izraisītājiem ir Krievija, kas bloķē Ukrainas graudu eksportu caur Melno jūru. Tādā veidā Vladimirs Putins labību padarījis par ieroci. Vienīgā reālā alternatīva ir tranzīts uz Baltijas ostām caur Baltkrievijas teritoriju. "Nekā personīga" skaidro, kas piespiestu Aleksandru Lukašenko sadarboties ar rietumiem.
Pēc pirmā kravas vilciena ar graudiem no Ukrainas ierašanās Klaipēdas ostas stividorkompānijā "Bega" Lietuvas ostas pārvalde secinājusi, ka kravu pārvadājumi caur Poliju ir pārāk maza apjoma, lai pilnībā izmantotu to potenciālu, tādēļ efektīva loģistika iespējama tikai caur Baltkrieviju, ceturtdien vēstīja lietišķais laikraksts "Verslo žinios".
Eiropas Savienība (ES) palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
Graudkopībā šis gads Latvijā, visticamāk, nebūs tik labs kā pagājušais, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Pērn par 3,4% pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro 2020.gadā. Lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
Diedzētos zaļumus var ēst tāpat vai pievienot dažādiem ēdieniem, piemēram, pārkaisīt ar tiem maizītes, pievienot salātiem, biezzupām, kefīram, biezpienam, dārzeņu sulām.
Latvijas vēsturē pērn novākta lielākā graudu kopraža – 3,2 miljoni tonnu. Tas ļāvis ne tikai nodrošināt vietējo pieprasījumu, bet arī eksportēt ievērojamus graudu apjomus – 2,8 miljonus tonnu 518 miljonu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Lielais graudu apjoms mazinājis graudu iepirkuma cenu – tā kritusies par 7,3 procentiem, bet baltmaize pērn sadārdzinājusies par aptuveni 10 procentiem.
Šogad kviešu kopraža varētu būt par aptuveni 40 procentiem mazāka nekā pērn, savukārt šo graudu cenas jau šobrīd ir par 25 procentiem augstākas. Šis cenu kāpums, visticamāk, ietekmēs graudaugu produktu – miltu, maizes, makaronu, dzīvnieku barības un citu produktu – cenu pieaugumu.
Lielākā daļa graudu Latvijā ir novākti, bet labības novākšana intensīvi turpināsies vēl šonedēļ un, iespējams, arī nākamās nedēļas pirmajās dienās, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Ziemāju graudaugu ražība šogad Latvijā zemāka nekā gadu iepriekš, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmās ražas prognozes.