Saeimas deputāti spriež par ES plānu noteikt izņēmumus sankcijās pret Krieviju

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ja pret Krieviju vērstajām sankcijām netiks noteikti izņēmumi attiecībā uz graudu eksportēšanu, tad iestāsies bads, pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas un "Konservatīvo" (K) frakcijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Bada iestāšanās pasaulē Eiropai nozīmētu jaunus migrācijas viļņus, pieļāva deputāte. "Mēs esam visi savienotajos traukos, un jebkura disharmonija rada nākamo," pauda Beitnere-Le Galla, atzīstot, ka šajā gadījumā saredz iemeslu veikt izņēmumus sankcijās pret Krieviju.

Jautāta, vai šāds Eiropas Savienības (ES) solis neradītu jaunas iespējas apiet sankcijas, deputāte pauda, ka tas tāpat notiek jau šobrīd, tāpēc katrs gadījums ir jākonstatē un jāatmasko.

ES vienotība sankciju izņēmumu noteikšanā būs atkarīga no komunikācijas un sniegtajiem argumentiem, uzskata Beitnere-Le Galla.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Atis Lejiņš uzskata, ka "citas izejas nav" - ir jānosaka sankciju izņēmumi attiecībā uz pārtikas tirdzniecību. Arī viņš saskata iespējamu ievērojamu Āfrikas imigrantu pieplūdumu, kas notiktu, ja graudu trūkuma dēļ daudzi miljoni cilvēku saskartos ar badu.

Turklāt tas ir nepieciešams arī Ukrainai un Krievijai, citādi graudu raža sapūs, un arī jauno ražu nebūs, kur likt, pauda deputāts.

Vienlaikus pārējās sankcijas turpinās būt spēkā, kā arī tiks veidotas jaunas, atzīmēja Lejiņš, kā piemēru minot Krievijas zelta eksporta aizliegumu, kas ir bijis nozīmīgs agresora ienākumu avots Rietumvalstīs.

Arī Lejiņš uzskata, ka ES valstis spēs vienoties par atbalstu pārtikas tirdzniecības sankciju izņēmumu piemērošanā, jo "tas ir ļoti nepieciešams Ukrainai".

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja vietnieks Rihards Kols pauda, ka nekādā veidā, mērā un apjomā nevar mīkstināt sankcijas attiecībā pret Krieviju. Tas būtu absolūtā pretrunā ar ietekmes un spiediena vēršanu pret Krieviju, uzskata deputāts. Par šādu Latvijas nostāju politiķi nesen vienojušies arī Saeimas Eiropas lietu komisijā.

Tomēr Kols minēja, ka nevar plaši komentēt ES priekšlikumu attiecībā uz pārtikas eksporta izņēmumiem, jo nav redzējis oficiālu dokumentu.

Viņš pieļāva, ka arī pārējās Baltijas un Centrāleiropas valstis iestāsies pret jebkāda veida sankciju mīkstināšanu.

Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) gatavojas noteikt izņēmumus sankcijās pret Maskavu, lai atbloķētu Krievijas banku aktīvus, kas saistīti ar pārtikas un mēslojuma tirdzniecību.

Dalībvalstis "vēlas skaidri parādīt, ka sankcijās nav nekā tāda, kas kavē graudu transportēšanu no Krievijas vai Ukrainas", aģentūrai AFP sacīja kāds ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms.

Izņēmums būtu pieejams bankām, kuras jau ir iekļautas ES sankciju sarakstā, ja "šādi līdzekļi vai ekonomiskie resursi ir nepieciešami lauksaimniecības un pārtikas produktu, tostarp kviešu un mēslošanas līdzekļu, iegādei, importam vai transportēšanai".

ES priekšlikums ir daļa no jaunākā bloka sankciju atjauninājuma, par kuru notiek sarunas starp dalībvalstīm. Lai tas stātos spēkā, būs nepieciešams vienbalsīgs apstiprinājums.

Politika

Nodokļu reformas un grūtās budžeta situācijas dēļ no nākamā gada netiks ieviestas izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, intervijā aģentūrai LETA atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Svarīgākais